Taču šeit būtu vēlams arī pieminēt to, ka XX gadsimta pirmajā pusē šis grandiozais debesskrāpis paspēja piedzīovt mirkļus, kas mūsdienās būtu salīdzināmi ar 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Proti, lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, bet arī The Empire State Building ēkā savulaik izdevās ietriekties lidmašīnai, kuras trieciena rezultātā gāja bojā četrpadsmit cilvēki. Respektīvi, nelaimes gadījums notika 1945. gada 28. jūlijā, kad Amerikas gaisa spēku virsnieka Viljama Frenklina Smita (William Franklin Smith Jr.) vadītais B-25 bumbvedējs miglas apstākļu dēļ netīšām ietriecās ēkas konstrukcijā starp 79. un 80. stāvu – tieši Amerikas Savienoto Valstu katoļbiedrības logos (pie tam šeit jāatzīmē, ka viens no lidmašīnas dzinējiem pat izlidoja cauri The Empire State Building ēkas konstrukcijai un nolaidās uz kādas netālu esošas ēkas jumta, paralēli vēl kādam miljonāram iznīcinot penthausu).29 Tomēr pats apbrīnojamākais notikums, kas todien atgadījās, bija tāds, ka lidmašīnas trieciena rezultātā, kāda sieviete vārdā Betija Lū Olivera (Betty Lou Oliver), atrazdamies lifta kabīnē, bija spiesta nokrist no 75. stāva līdz pašai apakšai un brīnumainā kārtā izdzīvot, kas tādējādi ļāva viņai iekļūt Pasaules ginesa rekorda grāmatā kā personai, kas iesprostota lifta kabīnē, bija piedzīvojusi un izdzīvojusi ilgāko brīvo kritienu cilvēces vēsturē30 (tiešām negaidīta slava cilvēkam, kurš gandrīz zaudēja savu dzīvību). Turklāt pēc šī incidenta gadu vēlāk ASV Kongress bija spiests pieņemt likumu, kas ļāva privātpersonām iesūdzēt ASV valdību federālajā tiesā, lai tādējādi tiktu segti zaudējumi, par ko atbildību šādos gadījumos būtu jāuzņemas Amerikas vadošajiem valstvīriem.31
Līdz ar to nobeigumā var secināt, ka XX gadsimta pirmajā pusē debesskrāpju celtniecība Amerikas Savienotajās Valstīs bija kļuvusi par arhitektūras inovāciju, kas teju vai momentāli bija pārņēmusi tās lielākās pilsētas. Tas bija Amerikas jaunievedums, kas, aizstājot parastās biroja ēkas, katedrāles vai cita veida būvētās konstrukcijas, pamazām iemantoja popularitāti ne tikai Ziemeļamerikā, bet arī pārējā pasaulē, kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu moderno lielpilsētu ainavās. Debesskrāpjus galvenokārt varēja atļauties būvēt tikai ietekmīgas personas un kompānijas, kas tādējādi bija saistīti ar kapitālismu un komerciālajām interesēm.…
