D.Berlo komunikācijas modelis un žurnāla "Patiesā Dzīve" komunikācija ar mērķauditoriju

D.Berlo komunikācijas modelis par pamatu atveido Šanona un Vīvera komunikācijas modeli. Kā galvenā atšķirība no citiem modeļiem ir dažādu faktoru atklāšana un ietekme uz komunikācijas rezultātu.
Komunikācijas sākumposmā ir informācijas avots jeb ziņotājs, kura ziņu ietekmē tā komunikācijas spējas, attieksme, zināšanas, kultūras un sociālās sistēmas ietekme. Tālāk ziņotājs kodē ziņu, kas sastāv no koda, struktūras, elementiem, satura un apstrādes. Ziņa tiek nodota caur kanālu, kas savukārt var tikt realizēts vairākos veidos: ziņa var tikt nodota caur dažādiem maņu orgāniem, līdz ar to tā var būt klausāma, redzama, sajūtama, saožama un nogaršojama. Saņēmējs ziņu dekodē, ko savukārt ietekmē saņēmēja komunikācijas spējas, attieksme, zināšanas, kultūras un sociālās sistēmas ietekme.
Līdz ar to Berlo modelī liela nozīme ir ziņa avota un saņēmēja savstarpējām attiecībām. Ziņas saņemšanu lielā mērā ietekmē dažādi faktori, piemēram, jo labākas būs ziņotāja un saņēmēja komunikācijas spējas jo lielāka iespēja, ka ziņa tiks veiksmīgi saņemta. Tomēr šajā komunikācijas modelī liela nozīme ir arī citiem faktoriem – zināšanām, uzskatiem, kultūrai un sociālajai sistēmai. Līdz ar to liela nozīme ir ziņotāja un saņēmēja personiskajām īpašībām.1
Berlo uzsver piecas komunikācijas spējas:
1.Kodēšanas spējas – runāšana un rakstīšana;
2.Dekodēšana – klausīšanās un lasīšana;
3.Kodēšanas un dekodēšanas spēja – pārdomu jeb spriešanas spēja.…