Galvenie nodokļu izmantošanas cēloņi:
naudas iegūšana valdībai, kas tai ir nepieciešama, lai maksātu par valdības sniegtajiem daudzajiem pakalpojumiem;
nevienlīdzīgas ienākumu sadales samazināšana, jo cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem ir jāmaksā lielāki nodokļi;
ražošanas nozaru aizsargāšana no ārzemju konkurentiem; tarifi ir viens no nodokļu veidiem;
kādas preces (piemēram tabakas) patēriņu samazināšana, uzliekot tai augstu akcīzes nodokli.
Tiešie nodokļi – ar tiem apliek ienākumus un bagātību. Tos sauc par tiešajiem, jo uz personu, kam tie jāmaksā gulstas visa nodokļu nasta.
Piemēri – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Netiešie nodokļi – ar tiem apliek izdevumus. Tos sauc par netiešajiem, jo persona, kurai šis nodoklis ir jāmaksā, var daļu vai visus nodokļus iekasēt no patērētāja paaugstinātas cenas veidā.
Piemēri – pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis.
Proporcionālie nodokļi – par tādiem sauc tādus nodokļus, kad visi nodokļu maksātāji maksā vienu un to pašu procentu no saviem ienākumiem, neatkarīgi no to lieluma.
Progresīvie nodokļi – tādi ir nodokļi, kad cilvēki ar augstākiem ienākumiem maksā lielāku nodokli, nekā cilvēki ar zemākiem ienākumiem.
Regresīvie nodokļi – pretēji progresīvajiem tie, līdz ar ienākumu palielināšanos, samazinās; cilvēki ar augstākiem ienākumiem maksā mazāku procentu savu ienākumu, nekā cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Visi maksā vienādu nodokļu summu (piemēram par cigaretēm vai alkoholu), bet nodokļos samaksājamo summu grūtāk samaksāt tiem cilvēkiem, kam ienākumi ir zemāki. …