Dažādu valstu pieredze civildienesta organizēšanā un attīstībā

Administrācijas transformācija no komunistiskā režīma uz efektīvi darboties spējīgu demokrātiju, tirgus ekonomiku un starptautisko vidi, ir sarežģīts ilgtermiņa process. Šo procesu nevar reducēt tikai uz likumdošanas un jaunu struktūru ieviešanu, svarīga pārejas sastāvdaļa ir indivīda prasmju uzlabošana un intelekta maiņa publiskajā administrācijā u.c. Administrēšanas kvalitāte ir atkarīga no vadītājiem un ekspertiem, un no tā, kā viņi tiek izvēlēti, vadīti un kontrolēti. Kvalitātes paaugstināšana lielā mērā ir atkarīga no valdības un parlamenta rīcības.
Vēlme pievienoties Eiropas Savienībai radīja nepieciešamību pēc jaunas, kvalitatīvākas nacionālās likumdošanas bāzes, īpaši saistībā ar EK likumiem. Civildienestam jāpievienojas noteiktiem juridiskiem standartiem, kas dominē ES valstīs. Likumdošana jāsaskaņo ar efektīviem vispārpieņemtiem principiem. Tas nozīmē – konsultācijas, sadarbība, konfliktu risināšanas mehānismu meklējumi, kvalitātes kontrole – principi, kas praktiski netika pielietoti iepriekšējā režīma laikā. Jaunajā demokrātiskajā sistēmā nepieciešama konkrēta un noteikta valdības politika.1
Lielākā daļa valstu ir atzinušas, ka veiksmīgai valsts funkciju veikšanai ir nepieciešams pastāvīgs, profesionāls un stabils civildienests. Dažas valstis ar eiropeisku kultūru apstrīd iepriekšminēto, tomēr, kad minētos principus cenšas ieviest praksē, rodas dažādi sarežģījumi. Vislielākās problēmas valstīs, kur nodarbinātos regulē vienots darba likums un nav nošķirtas partijas, administrācija un valsts. Šāda situācija ir bijušajās padomju bloka valstīs, kas cenšas veidot civildienestu pilnīgi no jauna.…