Vārds metode ir cēlies no grieķu vārda methodos un nozīmē “ceļš, pa kuru iet”.
Metode ir mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto kādas noteiktas mācību vielas mācīšanai un apguvei (D. Laiveniece, 1998).
Metode – dabas un sabiedriskās dzīves parādību izzināšanas un pētīšanas paņēmienu kopums kā apzinātu spēcīgu darbību komplekss, ko izmanto kā darbības principu kāda darba, uzdevumu risināšanā, pētījumos u. tml., lai sasniegtu izvirzītajam mērķim atbilstošus rezultātus. Metodes veidi un to iz vēle atkarīga no objekta un ar to saistītajiem darbības mērķiem. [8,102]
Mācību metode ir skolotāja un skolēna savstarpēji saistītu darba paņēmienu sistēma, kas vērsta uz izglītošanos, audzināšanas un attīstības uzdevumu risināšanu mācību procesā. Tās nodrošina skolēnu izziņas aktivitāti un patstāvību, modina interesi par mācību saturu.
Mācību (mācīšanas un mācīšanās) procesā jāpielieto metodes, kas attīsta prasmi mācīties un radoši izmantot apgūtās zināšanas.
Tā kā sākumskolā pedagoģiskais process nav atdalāms no audzināšanas procesa, tad tieši tāpat mācību metodes nav atdalāmas no audzināšanas metodēm.
Audzināšanas metodes dažādu laikmetu un dažādu paaudžu pedagogi ir aplūkojuši dažādi.
V. Zelmeņa skatījumā audzināšanas metodes dalās:
nodarbību organizēšana,
operatīvā vadīšana,
regulācijas metodes.
Līdzīgu skatījumu audzināšanas metožu klasifikācijā pauž arī L. Žukovs:
pārliecināšanas metodes,
darbības organizēšanas metodes,
skolēnu darbības stimulēšanas un koriģēšanas metodes.…