Vecpiebalga ir novads, kura īpaši pievilcīgās ainavas gadu simteņos ir veidojusi dabas un cilvēku mijiedarbība. Paugurainais reljefs, ezeri starppauguru ieplakās, upju augšteču izgrauztās gravas un mežu zilgme ir dabas daļa. Cilvēku klātbūtne ir ainavu papildinājusi ar lauku sētu grupām, dažādu vēsturisku laikmetu sabiedriskajām celtnēm. Tās ietver novada mežiem neraksturīgu koku stādījumi ap apdzīvotajām vietām, veidojot plašus platlapu koku pudurus, kas sevišķi izceļas pavasara lapu plaukšanas laikā un rudens krāsainībā. Arī gleznainie līkumotie ceļi ir cilvēku roku darbs.Ekskursijās Vecpiebalga un tās apkārtne pārsvarā tiek parādīta visai vienpusēji, ietverot muzejus, baznīcu, pieminekļus un atsevišķus citus objektus.
Autore nākotni plāno saistīt ar ainavu arhitektes profesiju, tāpēc likās svarīgi iepazīt apbūvi un tās iekļaušanos tuvākās apkārtnes ainavā.
Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidus kā pētāma teritorija ir izvēlēta tāpēc, jo tieši šeit ir atrodama skaistākā un Vecpiebalgai raksturīgākā apbūve, kas lieliski iekļaujas dabas ainavā un būtiski to papildina, bet pieejamajos izziņas avotos par cilvēka faktoru ainavā pētījumu gandrīz nav.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidum raksturīgo apbūvi kā būtisku tā sastāvdaļu un izstrādāt tūrisma maršrutus, kas palīdzētu cilvēkiem to iepazīt un novērtēt.
Hipotēze: Pēc pašlaik literatūrā un citos izziņas avotos atrodamās informācijas nevar pilnībā iepazīt Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidus kultūrvēsturisko apbūvi kā ļoti būtisku ainavas elementu, līdz ar to nav iespējama tās pilnvērtīga saglabāšana.
Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti šādi darba uzdevumi:
iepazīties ar pieejamo literatūru par pētāmo jautājumu,
izzināt Vecpiebalgas un Inešu pagastu vēsturi,
iepazīties dabā ar Vecpiebalgas ainavu lieguma teritorijā esošo apbūvi,
strādāt ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un tā kultūras pieminekļu nodaļas materiāliem,
strādāt ar Valsts arhīva materiāliem,…
