Attieksmi, ja tā apgrūtina personas veselību, vai izraisa negatīvas sekas ir nepieciešams pārveidot tādā pašā veidā, kādā šī attieksme ir veidosies - mijiedarbībā ar sociālo vidi. Tādēļ sabiedrības aktīva iesaistīšanās priekšstatu veidošanā par veselīgu dzīvesveidu un treneru saskarsmes spējas ir fundamentāli svarīgs aspekts, mainot negatīvu sabiedrības attieksmi vai attieksmi kopumā. Trenera nozīmi barjeru mazināšanā apstiprina arī eksperimentāli pētījumi.
2003. gadā žurnālā „Journal of Sports Science & Medicine” tika publicēts pētījums par trenera ietekmi, mainot attieksmi pret fiziskām aktivitātēm. Pētījumā piedalījās 219 respondenti vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuriem eksperimenta gaitā tika izstrādāta 10 nedēļu ilga treniņa programma (McClaran, 2003).
Eksperimenta rezultātā, 73 % respondentu ar personīgā trenera palīdzību izdevās izpildīt treniņa plānu, kas, uzskatāmi parāda trenera spēju līdzdarboties klientu pozitīvu priekšstatu par sevi veidošanā (McClaran, 2003).
Konkrētā kvazi - eksperimenta būtiskākais trūkums ir tāds, ka eksperimenta gaitā netika izvēlēta kontrolgrupa, kas nozīmē, ka personīgā trenera efektivitāte netika pētīta kontekstā ar trenera efektivitāti citās sportiskās aktivitātēs. Tomēr, pēc rezultātiem ir jāsecina, ka personīgā trenera efektivitāte ir augsta.
Šī pētījuma aktualitāte mūsdienas ir pamatojama ar to, ka pētījumā izmantotā eksperimentālā metode ir vēsts uz jaunu fenomenu izzināšanu. Tādējādi, lai gan pētījums tika veikts 2003. gadā, tomēr, konkrētā pētījuma centrālais izpētes objekts ir „saskarsme” un „attieksmes maiņa”, kas ir noturīgi psiholoģiskie fenomeni, pretēji, „attieksmei”, kas dažādos laika periodos var mainīties un ir mazāk noturīga.
…