Dāvinājums ir darījums saistību tiesībās, un par šo darījuma veidu autore izvēlējās rakstīt savu darbu. Autore savā darbā apskatīs dāvinājuma definīciju, pamatnozīmi. Autore aplūkos arī dāvinājuma veidus. Autore apskatīs dāvinājuma tiesiskos aspektus, noskaidros kādā veidā dāvinājums var tikt noslēgts un kas tam ir nepieciešams. Autore sniegs arī ieskatu no reālās dzīves puses par dāvinājumiem. Autore izanalizēs dažus dāvinājuma līguma veidus, plusus un mīnusus kādi iespējami pastāv saistībā ar šo darījuma veidu- dāvinājums.
Autore savā darbā izmantos gramatisko un analītisko interpretācijas metodi. Autores darba mērķis noskaidrot iespējami vairāk par šo saistību tiesību darījuma veidu un izanalizēt priekšrocības un trūkumus, kādi pastāv mūsu likumdošanā saistībā ar šo saistību tiesību darījuma veidu- dāvinājums.
1. Dāvinājuma jēdziens, raksturojums
Dāvinājums, no latīņu valodas donatio- dāvana, ir tiesisks darījums, kurā kādas aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Dāvinājums var izpausties ne tikai īpašuma vai lietu tiesību atdošanā apdāvinātajam, bet arī prasījuma tiesību bezatlīdzības cesijā, apdāvinātā atsvabināšanā no pienākuma pret dāvinātāju vai trešo personu, atteikumā no kādas tiesības par labu apdāvinātajam, kā arī viņa lietu bezmaksas pārziņā. Pēc Latvijas Civillikuma (turpmāk tekstā- CL) dāvinājums ir konsensuāls līgums. Dažās valstīs dāvinājums ir reāllīgums un tātad līguma noslēgšanā ietilpst gan vienošanās, gan dāvanas nodošana. Dāvinājums var būt ar uzlikumu vai kā atlīdzība par izdarītu pakalpojumu. Atšķirībā no citiem līgumiem dāvinātājs var atsaukt dāvinājumu apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.1
Tātad, dāvinājums ir tiesisks darījums, bet tikai tādā gadījumā, ja par šo darījumu ir noslēgta vienošanās, līgums. Un dāvinājumam var būt vairāki veidi, gan bezatlīdzības jeb labas gribas akts, gan arī dāvinājums aiz atlīdzības.…
