IEVADS
Atlīdzības jeb ekvivalenta princips dominē civiltiesiskajā sabiedrībā saimnieciskajā plāksnē, tomēr pastāv arī bezatlīdzības līgumi, kuru pamats ir dot kādam citam labumu.
Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.
Dāvinājums ir savdabīgs atsavinājuma līgums, pirmkārt jau ar to, ka tas var izpausties ne tikai lietu vai lietu tiesību atsavināšanā, bet arī citādā labvēlībā pret apdāvināmo, kā arī dāvinājums ir vienīgais bezatlīdzības atsavinājuma līgums un tas saistīts ar īpašu labvēlību un devību attiecībā pret apdāvināmo.
Dāvinājums ar uzlikumu ir īpašs dāvinājuma veids. Uzlikums var izpausties kā norāde dāvinājuma līgumā par dāvanas izmantošanu kādam īpašam mērķim, vai kādā kārtā dāvana lietojama. Šāds uzlikums neizpaužas kā atlīdzība dāvinātājam, bet saistība ar dāvanas lietojumu, kad atbildīgais par lietojumu ir apdāvinātais.
Šāds uzlikums var būt saistīts ar zināmu labumu kādai citai personai, vai kā vispārējs labums nenoteiktam personu lokam.
1. VISAS MANTAS DĀVINĀJUMS
Par dāvinājuma priekšmetu var būt arī visa dāvinātāja manta. Ar terminu ”manta” apzīmēts mantisko labumu un tiesību kopums, kāds dāvinātājam ir uz dāvinājuma līguma noslēgšanas brīdi.
Līguma noslēgšana par visas mantas dāvinājumu nerada universālu tiesību pārņemšanu gan tādēļ, ka līgums rada tikai prasījuma tiesības, gan arī tādēļ, ka īpašuma tiesības uz katru mantas sastāvdaļu uz katru mantas sastāvdaļu jāpārnes uz apdāvināto likumā noteiktajā kārtībā. Nekustamas lietas dāvinājums rada īpašuma tiesību pāreju tikai ar nostiprinājumu zemesgrāmatā.
Visas mantas dāvinājums var aptvert tikai dāvinātāja tagadējo mantu, bet ne nākamo. Nākamās mantas, vai arī kopā tagadējās un nākamās mantas dāvinājums, uz tāda pamata, ka tagadējo mantu nenodot tūliņ, atzīstams par mantojuma līgumu.
…