Ievads.
Es izvēlējos rakstīt referātu par dāvinājuma līgumu. Jo, manuprāt, tas ir savdabīgs līguma veids saistību tiesībās. Sabiedrībā pārsvarā dominē preču un naudas attiecības, tie ir pirkuma – pārdevuma līgumi, aizdevuma līgumi, nomas un īres līgumi u.c. Bet Civillikuma 1912.p. nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Saistību tiesībās dāvinājums ir vienīgais bezatlīdzības atsavinājuma līgums.
Termins “dāvinājums” man asociējas ar dāvanas pasniegšanu kādai personai aiz savas devības vai pateicības. Protams otrs, kas nāk prātā lasot presi, ka dāvinājums ir darījums, kas aizsedz kukuļdošanu, naudas atmazgāšanu vai citus prettiesiskus darījumus. Piemēram, pašvaldībām un citām valsts iestādēm ir MK noteikumi, kuros noteiktas īpašas prasības, kas jāievēro pieņemot dāvinājumu. Tāpat arī ierēdņiem ir likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kurā ir aprakstīts no kā, kādā situācijā un cik lielā apmērā, kārtībā vispār var pieņemt dāvinājumus.
Savā ziņā dāvinājums ir riskants darījums tāpēc, ka ir iespējams apzināti vai neapzināti noslēpt dāvātās lietas patieso vērtību, nolietojuma stāvokli vai defektus. Taču dāvinājuma līgums būs spēkā, tikai tad, kad apdāvinātais šim dāvinājumam būs piekritis, un apdāvinātais pats var izlemt ,vai dāvātā lieta viņam derēs, nesagādās liekas problēmas un būs ar dāvinājumu apmierināts. Pie jebkura darījuma slēgšanas katrai darījuma pusei tomēr jāapzinās, kāda ir viņa īstā griba, un ko viņa ar noslēgto darījumu vēlas panākt.
Rakstot šo referātu centos noskaidrot, kādi ir dāvinājuma veidi un ar ko tie atšķiras, kas jāievēro dāvinot nepilngadīgā nekustamo īpašumu, kāda ir nekustamā īpašuma dāvināšanas procedūra un kāda valsts nodeva par to jāmaksā.…
