Dāvinājuma atsaukšana un tās realizācijas kārtība pēc Civillikuma

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Iepazīstoties ar Civillikumu, autors secina, ka dāvinātāju vada altruistiski motīvi un dāvinājuma mērķis ir pavairot apdāvinātā mantu. Dāvinājuma līgums nav pamats, lai rastos uztura došanas pienākums vai kāds cits pienākums materiāli pabalstīt dāvinātāju kā arī dāvinājuma rezultātā apdāvinātājam nav jācieš zaudējumi. Pastāv vairāki dāvinājuma veidi, proti, parasts dāvinājums, dāvinājums ar uzlikumu, dāvinājums atlīdzības nozīmē kā arī visas mantas dāvinājums. Dāvinājuma veidu dāvinātājs var izvēlēties pats pēc saviem ieskatiem, taču ir jāņem vērā, ka katram dāvinājumam ir savas nianses, piemēram, dāvinājumu atlīdzības nozīmē nevarēs atsaukt rupjas nepateicības dēļ.
Pastāvot vairākiem dāvinājuma veidiem, likumdevējs ir paredzējis arī vairākus atsaukuma veidus. Piemērojot jebkuru no tiem, prasības cēlējam ir jāpierāda, ka apdāvinātais nepilda dāvinājuma līguma nosacījumus. Pēc autora domām, pierādīšana varētu būt diezgan sarežģīta, ja dāvinājuma līgumam nav rakstiskas formas. Likums nenosaka kādu konkrētu formu, tādējādi, dāvinājuma līgums var tikt slēgts jebkurā formā, izņemot gadījumus, kad dāvinājuma priekšmets ir nekustamais īpašums un tas ierakstāms Zemesgrāmatās.
Autors secina, ka dāvinājuma līgumu atsaucot, var būt situācijas, kad jāpiemēro ne tikai Civillikuma saistību tiesību daļas panti, bet arī jāņem vērā citas Civillikuma daļas, kā, piemēram, mantojuma tiesības, ģimenes tiesības. Atsaucot dāvinājumu sakarā ar apdāvinātā rupju nepateicību, pēc autora domām, jāorientējas arī Krimināllikuma pantos.
…