2017. gada Venēcijas Bienālē mākslinieks Guan Xiao prezentēja savu
dziesmu un videoklipu ar nosaukumu „David“. Šajā darbā tiek uzsvērts, ka
mūsdienās Mikelandželo Dāvida tēls ir visur, uz krūzēm, uz maisiņiem, uz banāniem
u.c. Mēs viņu ēdam, dzeram, cepjam un nēsājam, kā arī „lietojam“ vēl daudzos
veidos, ko vien var iedomāties. Šeit ir attēlota skumja patiesība par to, kas ar šo
Bībeles varoni ir „noticis“ mūsdienās, viņa simboliskā un ikonogrāfiskā nozīme ir
zudusi, bet ar Mikelandželo marmora Dāvidu var pelnīt ikviens, kurš izdomā
asprātīgu veidu, kā pārdot to tūristam un ne tikai.
Pāris secinājumi, kas radušies apskatot mākslas objektus. Visvairāk darbus
par Dāvidu izdevās atrast renesanses laika posmā, kas liek secināt, ka tieši tad šī
tēma (Dāvids uzveic milzi Goliātu) ir bijusi visaktuālākā. Ne visos darbos, bet tomēr
pāris, ir būtisks politiskais motīvs, kas darba tapšanas laikā bijis aktuāls.
Visinteresantāk bija salīdzināt viena mākslinieka darbos tēmas attīstību, kā tas ir darīts Donatello, Mikelandželo un Karavadžo gadījumiem. Un iespējams, ka tieši tā arī vajadzēja turpināt viscauri darbam, taču tad darbs būtu vismaz 100 lappušu biezs un pārvērstos par bakalaura darbu. Kopumā darbu ir ļoti daudz, kas apgrūtināja to izvēli, taču tēma ir gadsimtiem cauri mainījusies, un, jo tuvāk mūsdienām, jo mākslinieks ir vairāk uzdrīkstējies mainīt attēlojumā. Taču nav iespējams nodalīt to, ka kāds no māksliniekiem neietekmētos no priekšgājēju darbiem.…
