Dāvanas un suvenīri lietišķajās attiecībās

Lai veicinātu uzticību, sekmētu veiksmīgu sadarbību un panākumus savstarpējā saskarsmē, darījumu partneri pasniedz dāvanas. Parasti ar dāvanām ir pieņemts apmaini tieši lietišķās tikšanās reizēs, sadarbības gadadienās, svētkos, svinībās un atceres dienās. Daudzas organizācijas ir iedibinājušas dāvināšanas tradīcijas atbilstoši savas darbības specifikai. Dāvanas nevajadzētu saistīt ar izdabāšanu savtīgu aprēķinu vai avansēšanu. īpaši jāraugās, lai dāvanas netiktu pasniegta kā "kukulis".
Dāvināšanas tradīcijas un rituāli, to saturs, krāsa un vērtība var būt atšķirīga. Dāvināšanas tradīcijas ir cieši saistītas ar paražām, nacionālo kultūru un reliģiju.
Pirms plānot dāvanas saturu, vērtību un pasniegšanas veidu, jāuzzina, vai attiecīgajā kultūrā ir pieņemts pasniegt biznesa dāvanas. Dāvanai var būt simboliska nozīme, vai arī tā var parādīt dāvinātāja attieksmi pret dāvanas saņēmēju. Kultūrās, kurās liela nozīme ir savstarpējām attiecībām (arābu, Latīņamerikas valstīs u.c.), dāvanu apmaiņa notiek biežāk. Parasti šo kultūru pārstāvji dāvanu pasniedz jau pirmajā tikšanās reizē un tā kalpo kā pamats stabilu un draudzīgu attiecību veidošanai. Savukārt kultūrās, kas ir orientētas uz laiku un rezultātu (Vācijā, Amerikā u.c), dāvanu parasti pa­sniedz pēc darījuma noslēgšanas. Ātrāk pasniegtu dāvanu var izskatīt par līdzekli pamiera lēmuma ietekmēšanai.
Dāvanas parasti dāvina tikšanās sākumā, beigās vai pēc darījuma noslēgšanas. Japānā un Ķīnā dāvanas mēdz pa­kliegt pirmajā tikšanās reizē, savukārt arābu valstīs tikšanās sākumā tā nav pieņemts rīkoties. Norvēģijā, piemēram, mazas dāvanas, tādas kā šokolāde vai dzērieni, var pasniegt satiekoties.
Lietišķās attiecībās noteiktās situācijās ir pieņemts apmainīties ar dāvanām un suvenīriem. Katrā valstī un sabiedrībā ir savas tradīcijas, kā tas tiek darīts. Taču kopīgs vienmēr ir dāvināšanas mērķis – sagādāt prieku, kā arī izrādīt cieņu un draudzīgu attieksmi.…