Dāvināšana ir jēgpilns un nozīmīgs paradums visās kultūrās un lielākajā daļā reliģiju. Mūsdienās dāvanas un dāvināšana ir kļuvusi par tēmu, kas ir plaši diskutējama un iekļauj sevī vajadzību pēc atbildēm uz daudziem jautājumiem. Lielā mērā tas saistīts ar mūsu laikmeta komerciālismu, saspīlēto ekonomisko situāciju daudzās pasaules vietās, kā arī ar aizvien pieaugošā skaita reliģiju un etnisko tradīciju saplūšanu.
Cilvēki ir dāvinājuši dāvanas jau kopš senseniem laikiem. Agrīnajās civilizācijās cilvēki tās dāvināja saviem cilšu līderiem un viens otram, lai izrādītu mīlestību.1 Dāvanu dāvināšana vienmēr ir bijis abpusējs process. Pasaulē ir daudz dāvināšanas tradīciju. Mūsdienās cilvēki dāvina dāvanas neskaitāmu iemeslu dēļ visdažādākajos notikumos – reliģiskos svētkos, dzimšanas dienās, atvadoties, novēlot veiksmi, izrādot mīlestību utt. Turklāt daļa no dāvināšanas procesa ir arī dāvanu saņemšana, kas ir svarīga abpusējās saiksnes veidošanas procesā.
Kā redzams, dāvanas un dāvināšana var tikt skatīta kā vesela sistēma, kas savu attīstību vēl nav pabeigusi un visdrīzāk to turpinās līdz pat cilvēces eksistences beigām. Tādēļ kursa darba izvēlētā tēma „Dāvanas un dāvināšana mūsdienu sabiedrībā” ir viens no izpētes laukiem, kura aktualitāte, laikam ejot, nemazinās, bet – gluži pretēji – turpina pieaugt visdažādākajās kultūras, reliģijas un laikmetīgajās tradīcijās.
Kursa darbs sniedz informāciju par dāvanu un dāvināšanas nozīmēm un motivāciju, dāvanu saņemšanas modeļiem, solidaritāti un selektivitāti dāvināšanas tradīcijās un tās interpretāciju mūsdienās. Lai gan uz šo brīdi temata izpētē nav pieejams daudz teorētisko avotu, kursa darbā, manuprāt, līdz šim veiktie nedaudzie teorētiskie pētījumi veiksmīgi un visaptveroši atklāj tēmas „Dāvanas un dāvināšana mūsdienu sabiedrībā” praktisko turpmākas pētniecības nozīmi.…
