Darba tēma: Daugavpils Valsts ģimnāzijas 10. un 11. klašu skolēnu attieksme pret savu redzi.
Autore izvēlējās šo tēmu, jo attīstoties tehnoloģijām, cilvēku redze pasliktinās - cilvēku dienas režīms un darba plānojums ir saspringts un viņi neatvēl laiku redzes atpūtināšanai. Tā kā redzes pasliktināšanās visstraujāk notiek līdz 18 gadu vecumam, darba autore pievērsās Daugavpils Valsts ģimnāzijas (turpmāk DVĢ) 10. un 11. klašu skolēnu, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vai nesen palikuši pilngadīgi, redzes problēmu pētīšanai. Tika izvēlēta DVĢ, jo autore ir ievērojusi, ka aizvien vairāk skolēniem DVĢ tiek konstatētas redzes problēmas un izrakstītas briļļu receptes. Arī pati autore ir saskārusies ar redzes problēmām un vēlējās uzzināt, vai redzes pasliktināšanās notikusi skolēnu neatbilstošās attieksmes pret savu redzi dēļ.
Darba mērķis: izpētīt un noskaidrot DVĢ 10. un 11. klašu skolēnu redzi un konstatēt kādi faktori to bojā.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt acs uzbūvi un funkciju;
2.Noskaidrot izplatītākās redzes problēmas;
3.Noskaidrot pareizas darba vides iekārtojumu;
4.Uzzināt kāds redzes stāvoklis ir DVĢ 10. un 11. klašu skolēniem;
5.Informēt cilvēkus, kā saudzēt acis – ieteikt dažādus profilakses paņēmienus;
Hipotēze: DVĢ 10. un 11. klašu skolēni rūpējas par savu redzi un izmanto profilakses paņēmienus, lai redze netiktu bojāta vai nepasliktinātos, ja tā jau ir bojāta.
Darbā izmantotās metodes: speciālās literatūras analīze, DVĢ 10. un 11. klašu skolēnu anketēšana, iegūtās informācijas analīze.…