Mūsdienu sabiedrība ir daudzšķautņaina. Ir sociāli un ekonomiski patstāvīgi cilvēki, savukārt ir arī tādi, kuriem nepieciešama līdzcilvēku palīdzība un atbalsts. Starp tādiem ir arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Bieži vien viņi nav manāmi. Taču tas nenozīmē, ka viņu nav. Latvijā ir vairāk nekā 190 tūkstoši pilngadīgu personu ar invaliditāti (lsm.lv, 2021). Latvijā par cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem uzskata tos, kam ir izteikti un neatgriezeniski intelektuālās darbības traucējumi, kas radušies organisku galvas smadzeņu darbības traucējumu rezultātā. Tāpat kā jebkuram cilvēkam, arī cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir savas vajadzības. Statistikas dati liecina (ministrija, 2021), ka šādu cilvēku skaits pieaug, attiecīgi tiem ir jānodrošina izaugsmes, attīstības iespējas.
Izaicinājumi, ar kuriem cilvēki ar garīgā rakstura traucējumiem saskarās ikdienā, kurā pilnvērtīga integrēšanās sabiedrībā ir ļoti komplicēta vairāku iemeslu dēļ, ir noteikuši šī darba aktualitāti.
Pētījuma aktualitāte ir mūsdienās aizvien vairāk tiek domāts un runāts par to, kā pēc iespējas labāk uzlabot cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem dzīves kvalitāti. Dzīves kvalitāte ir maksimāla situācijas sabalansēšana un kontrole – laba aprūpe un sociālie pakalpojumi, attiecības ar citiem, iespēja gūt pozitīvu pieredzi un apzināties savu nepieciešamību. Uzlabojot cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem veselību, palīdzot apgūt viņiem dažādas sociālas iemaņas, nodrošinot iespēju aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē, dodot iespēju strādāt, tie visi ir pasākumi, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti” (Sīlis, 2010). Ir svarīgi, lai šiem cilvēkiem tiktu piedāvātas lielākas iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un veiksmīgi sociāli funkcionēt.…