SECINĀJUMI
1. Datu struktūra ir jebkuras programmēšanas sistēmas vai vides neatņemama sastāvdaļa. Teorētiskās un praktiskās zināšanas par kursa darbā apskatītajiem DS pamattipiem ir nepieciešamas, lai tos efektīvi pielietotu programmēšanas praksē.
2. Apskatot kādu konkrētu datu struktūru tipu, nepieciešams norobežoties no konkrētām programmēšanas valodām un uztvert datus kā reālu objektu abstrakciju.
3. Katru no četriem aprakstītajiem datu struktūru pamattipiem iespējams realizēt gan saistītā, gan dinamiskā atmiņā. Saistīta reprezentācija ir elastīgāka par nepārtrauktas atmiņas reprezentāciju, jo vieglāk iespējams pielikt un izmest elementus un saraksta garums nav ierobežots. Savukārt nepārtrauktas atmiņas reprezentācija izmanto mazāku atmiņas daudzumu viena elementa reprezentācijai un nodrošina lielāku pieejas ātrumu konkrētam elementam.
4. Hafmana datu kodēšanas metode ir bezzaudējumu datu arhivēšanas algoritms, kuras priekšrocība salīdzinājumā ar citām metodēm, ir dažādu garumu bezprefiksu bināro koda vārdu izmantošana, bet trūkums nepieciešamība arhivējamo failu nolasīt divreiz, kas lielu failu gadījumā prasa ievērojamus atmiņas resursus.
5. Kursa darba praktiskajā daļā realizētā C++ programma, pārbaudot ar teorijā apskatīto 100 baitus lielo failu, darbojās atbilstoši Hafmana koda principiem.
6. Programma nav efektīva failiem, kas mazāki par 2,5 KB, jo arhīva izmērs ir lielāks par arhivējamā faila izmēru. Iemesls tam ir nepieciešamība arhīva sākumā ievietot koda atslēgu.
7. Iegūtā arhīva kompresijas pakāpe lielā mērā atkarīga no arhivējamā faila satura.
…