Datu novērtēšanas skalas

Dažiem sociālzinātņu jēdzieniem/priekšstatiem pastāv komplicētas un daudzveidīgas nozīmes, tādēļ ir grūti izveidot novērtējumu sistēmu, kas būtu spējīga adekvāti attēlot pētāmu mainīgo.
Ilglaicīga sociālzinātņu pētījumu vēsture ir pieradījusi ka šim mērķim atbilstošāka tehnoloģija ir daudzpusīgo indikatoru sistēmu izveide, jeb kompozītājs novērtējums(composite measures). Tā pamatā ir dauzkārtāinas aptaujas pieeja, tā, piemērām Bruss Bergs (1989;21 lpp) ieteic intervijai gatavot divu veidu jautājumu:
a)būtiskus jautājumus, kuri ir pielāgoti konkrētās un vēlamās informācijas izdibināšanai
b)jautājumus, kuri ir aptuveni ekvivalenti būtiskajiem, bet atšķirīgi definēti.
Šī pieeja dod pētniekam iespēju savā darbā analizēt apgalvojumu kompleksu nevis paļauties uz vienu jautājumu, ka uz komplicētu attieksmju rādītāju.
Tāda veida iegūtus datus ir jāklasificē tālākai apstrādāšanai apvienojot tos kopējā novērtējumu sistēmā.
To var paveikt dažādos veidos:
a)indeksējot datus (kompozīta novērtējuma tips, kas rezumē un klasificē vairākus specifiskus novērojumus un reprezentē tos vispārējākā aspektā);
b)vienojot datus skalā (kompozīta novērtējuma tips, kas ir sastādīts no atsevišķiem punktiem, kuri ir loģiski vai empīriski savā starpā iekārtoti);
c)konstruējot to tipoloģiju;
d)ievedot nosacītu gradāciju.
Mēs sava darba sīkāk apskatīsim vienu no tiem- skalas ievešanu.…