Datu aizsardzības problēmas

Kodi un šifri mūs ir intriģējuši jau no seniem laikiem un kriptogrāfija vienmēr ir bijusi vienīgā ilgtermiņa atbilde uz jautājumu kā konfidenciālu informāciju paturēt konfidenciālu. Vēsturiski, kriptogrāfija vienmēr ir atradusies krēslas zonā, kas atdala konfidencialitāti kā līdzekli nodrošināt savas privātās dzīves neaizskaramību un slepenību kā intrigu avotu. Pateicoties milzīgajam komerciālās, finansiālās un personīgās informācijas apjomam, datoru evolūcijas gaitā, kriptogrāfija ir iekļauta mūsdienu biznesā kā integrēta daļa, kuras uzdevums ir datu aizsardzības nodrošināšana.1

Var nepiekrist A. Koana Doila varonim Šerlokam Holmsam, kurš reiz teicis: “Noskaidrojot, ka simboli aizvieto burtus un pielietojot likumus, kas ir vienādi visām slepenajām rakstībām, atrisinājums bija vienkāršs”2
Pateicoties datoru pieaugušajam skaitļošanas ātrumam šo slepeno rakstību veidi vairs nav tik viegli atrisināmi un parastam datoru lietotājam ir pieejamas tādas kriptogrāfijas programmas, kuru atšifrēšana daudzu valstu drošības dienestiem vairs nav pa spēkam.

Mūsdienās debates par kriptogrāfijas lietderīgumu, galvenokārt notiek par Interneta vienotību, taču neizbēgami tās ir nonākušas arī pie debatēm par acīmredzamu pasaules drošības dienestu nespēju tikt līdzi pieaugošajam kriptogrāfijas produktu daudzumam, kas orientēti uz privāto sektoru. Pat ASV kriptogrāfijas izplatība ir novedusi valdību tik tālu, ka, lai nodrošinātu savu drošības dienestu pietiekamu darbību, tā spiesta piedāvāt tā saucamos Clipper čipsus valstī ražotajiem produktiem un ārzemēs ražotajai programmatūrai noteikt atslēgas garuma ierobežojumu. Tas viss pakļauj riskam tādas nozares kā e-pasts un elektronisko komerciju.…