Tagad dators birojā ir kļuvis jau par pierastu lietu. Datori ir gan sīku uzņēmēju, gan lielu firmu īpašumā, kā arī daudziem cilvēkiem tas ir arī mājās. Tātad datorus lieto ļoti daudz cilvēku. Ja paskatāmies kādu nopietnu avīzi (“Dienas Bizness”; ”Diena” utt.) redzam, ka reklāma par datoriem un to cenām ir ļoti plaša, un datori tagad tiek piedāvāti arī uz līzinga noteikumiem, tātad datora lietotāju skaits aizvien pieaug. Liekas, ka nav nekādu problēmu šajā sakarā - datoru cenas ir samērā zemas; tos var iegādāties ļoti daudzās firmās; programmu nodrošinājums arī diezgan liels. Gandrīz katram cilvēkam , kurš strādā vai savā mācību un darba procesā izmanto datortehniku ir nācies saskarties ar nu jau tādu globālu problēmu kā -datorvīrusi. Es pats arī bieži esmu saskāries ar šo problēmu, tāpēc arī savam kursa darbam izvēlējos šādu tēmu.
Kopš 1981. gada, kad IBM izstrādāja pirmo personālo datoru, cilvēkiem vairs nav jābūt bagātiem, apveltītiem ar īpašām zināšanām vai kā citādi izredzētiem, lai tiktu pie sava elektroniskā skaitļotāja. Un nu jau datori ir mums visapkārt, tos izmanto informācijas glabāšanai, aprēķinu veikšanai, tos izmanto lielas kompānijas, nelieli uzņēmēji un vienkārši lietotāji, kā mājas datorus. Bet diemžēl vēsture rāda, ka daži cilvēki zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus izmantojuši savtīgos un pat ļaunos nolūkos. Personālo datoru ēra nav bijis izņēmums: radušies hakeri, datorvīrusi, kas kaitē datoru lietotājiem.
Mans studiju darba mērķis un uzdevums būtu saprast terminu "vīruss" datoru kontekstā. izzināt, kā vīrusi var iekļūt datorsistēmā. Izprast apdraudējumu, kas pavada datņu lejupielādēšanu datorā, kā arī zināt dažus pretvīrusu pasākumus.
Datorvīrusu priekšrocība slēpjas apstāklī, ka tie kopš savas radīšanas kļūst par patstāvīgām, nekontrolējamām vienībām, tiem nav nepieciešama autora klātbūtne, lai vairotos un veiktu savu "melnos" darbus. Viena cilvēka naids un pašapliecināšanās var izpausties kaitniecībā pret visu pasauli.
…
