Skaitļotāji
Pats pirmais mikroskaitļotājs bija ALTAIR, ko 1975.gadā izveidoja MITS, neliela Ņūmeksikas instrumentu firma. Tā bija “džinkstoša” mašīna, kurai turklāt nebija ne klaviatūras, ne ekrāna. Informāciju un programmas skaitļotājā ievadīja ar slēdžu palīdzību – binārajā sistēmā.
Viens nepareizs slēdža klikšķis, un visu darbu vajadzēja sākt no sākuma. Skaitļotājs darba rezultāta izvadei izmantoja lampiņas uz priekšējā paneļa (protams, arī binārajā sistēmā).
Vēlāk šo skaitļotāju uzlaboja, pievienojot tam dažādas palīgierīces: tastatūru, ekrānu.
MITS dibinātājs Eds Roberts (Ed Robert) saprata, ka ir nepieciešama programmēšanas valoda, lai vienkāršāk varētu izmantot ALTAIR. Tolaik populāra bija kļuvusi relatīvi jaunā programmēšanas valoda BASIC. Divi Hārvarda universitātes studenti – vēlākie firmas Microsoft dibinātāji – Bils Geitss (Bill Gates) un divus gadus jaunākais Pols Alens (Paul Alen) nolēma izveidot BASIC versiju, ko varētu lietot skaitļotājos ALTAIR. Vienīgā problēma, ka viņiem nebija neviena skaitļotāja ALTAIR. Un tomēr pēc astoņu nedēļu dienu un nakšu pūliņiem viņi pabeidza darbu pie programmēšanas valodas, kas ieguva nosaukumu – Microsoft Basic. Dodoties pie ALTAIR ražotājfirmas MITS, lai pārdotu BASIC, Pols attapās, ka trūkst ielādes programmas. Tā tika uzrakstīta lidmašīnā. Tajā pašā gadā, būdami 19 un 17 gadu veci, abi studenti saņēma atļauju darbam un nodibināja savu firmu MicroSoft Corporation.
Pirmie personālā skaitļotāja radītāji bija divi jauni amerikāņu tehniķi Stīvs Džobss (Steve Jobs), kurš strādāja firmā Atari, un Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak) no kompānijas Hewlett-Packard. 1976.gada vasarā Džobsa vecāku garāžā viņi izveidoja to, ko vēlāk nosauca par personālo ESM un nokristīja to par Apple – ābols.
– “Tiklīdz mēs parādījām savu Apple draugiem,” – stāstīja Džobss, – visiem iegribējās iegūt sev tādu pašu.
Pirmā personālā skaitļotāja radītāji 1977.gadā nodibināja firmu Apple, kura neilgā laikā kļuva ļoti populāra. Tā paša gada vidū rūpnieciskajā tirgū parādījās pirmie Apple–II eksemplāri. Šim datoram bija iebūvēta klaviatūra, tam bija 7 paplašinājumu ligzdas (sloti), līdz ar to šo skaitļotāju varēja lietot gan tie, kam interesē spēles, gan tie, kuri nodarbojas ar zinātni. Apple–II tika izmantots tas pats procesors, kas skaitļotājā Apple–I, bet atmiņu bija iespējams palielināt līdz pat 64 kilobaitiem. Dators Apple–II bija ļoti populārs pircēju vidū, jo pat tie, kuri no tehnikas neko nesaprata, burtiski dažās minūtēs bija spējīgi apgūt darbu ar šo skaitļotāju. Apple–II tika pārdots miljonos eksemplāru, un daudzus no tiem lieto vēl šodien.
1979.gadā firmā Software Arts Dens Briklins (Dan Bricklin) un Dens Filstra (Dan Fylstra) izveidoja programmu VisiCalc (Visible Calculator), pirmo elektronisko tabulu programmu. Šī programma bija pirmā “killer app”, t. i., tā bija tik populāra, ka cilvēki vēlējās iegādāties skaitļotāju tikai tāpēc, lai redzētu, kā strādā šī programma. Pircēji veikalos prasīja parādīt “VisiCalc skaitļotāju”.
…
