Pirmie elektriskie skaitļotāji parādījās jau otrā pasaules kara laikā, pateicoties armijas vajadzībai pēc ātras skaitļošanas. Par pirmajiem datoriem vajadzētu uzskatīt britu Colossus (1943) un amerikāņu ENIAC (Electronic Numeric Integrator, Analyzer and Computer, 1945). Collossus bija radīts priekš vācu kara šifru atkodēšanas.
Datoru industrija ASV aizsākās 1945. g. novembrī, kad pēc ASV armijas ballistikas pētījumu laboratorijas (US Army's Ballistics Research Lab) pasūtījuma Pensilvānijas universitāte pabeidza slepenu projektu – izveidoja pirmo programmējamo skaitļotāju ENIAC. Līgums bija noslēgts 1942. g, kad ASV armija izsēdās Ziemeļ-Āfrikā un saskārās ar jauniem dabas apstākļiem. Bija nepieciešamas jaunas artilērijas ballistiskās tabulas, kuru izskaitļošanai bija nepieciešamas skaitļošanas jaudas, kuras pastāvošās iekārtas vienkārši nebija spējīgas sniegt. Kā rezultātā tika uzbūvēts ENIAC – pirmais skaitļotājs, kurš sastāvēja no 17648 elektronlampām, svēra 30 tonnas, un aizņēma 167 kvadrātmetru un patērēja 130-160 kilovatus elektroenerģijas, un tā takts frekvence bija 100 KHz.
ENIAC bija pabeigts pārāk vēlu, lai tiktu izmantots tā sākotnējam mērķim. Bet neskatoties uz to, ka daudzi militārie projekti tika pārtraukti kara beigās, darbs pie ENIAC tika turpināts. Militāristu interese pēc ātriem skaitļojumiem un to izmantošanā kodolieročos nodrošināja turpmāko valdības atbalstu jaunajai tehnoloģijai. ASV valdība pēckara laikā nojauta datoru izmantošanas perspektīvu ekonomiskām vajadzībām un veica lielus pasūtījumus, tādā veidā sekmējot ražotāju (IBM, Remington Rand).…
