Ievads IP
Internet Protocol jeb Interneta protokols ir protokols, ko izmanto pakešu apmaiņas tiklos, ir daļa no pašlaik pasaulē dominējoša protokolu steka jeb saimes TCP/IP.
IP nodrošina interneta integritāti tikla slāni - internetā tiek lietotas daudzas dažādas, savstarpēji nesavienojamas fiziskās komunikāciju tehnoloģijas, pietam augstāka līmeņa (transporta slāņa) protokolu skaits ir daudzveidīgs (TCP , UDP u.c.), tāpēc to dati tiek ievietoti IP paketēs, kuras tālāk padod zemāka līmeņa (datu posma slāņa) protokolam (Ethernet, PPP u.c.). IP pakete satur datus (IP adreses) par to, no kurienes tā nāk (source adress) un uz kurieni (destination adress). Pirms paketes nosūtīšanas, atšķirībā no savienojumu bāzētiem tīkliem, nav nepieciešama nekāda speciāla sagatavošana, t.i. savienojuma izveidošana, tomēr šī tipa savienojums var tikt panākts izmantojot augstāko līmeņu protokolus.
Tā, kā IP nodrošina protokola abstrakciju (augstāko līmeņu protokoliem nav nepieciešams zināt kādus apakšējā līmeņa protokolus lieto datu pārsūtīšanai), to var lietot heterogēnos tīklos, kur ir lietotas vairākas datu pārraides tehnoloģijas. Dažādiem kanāla slāņa protokoliem var būt dažādas adresācijas metodes (un dažiem var to pat nebūt). Tas rada nepieciešamību pārveidot tikla adresi kanāla slāņa protokola adresē (fiziskā adrese jeb MAC adrese), ko panāk ar maršrutēšanas protokoliem, piemēram.
IP negarantē pakešu nogādi līdz galam, jeb nodrošina piegādi pēc labākas centības (best effort), kas nozīme, ka paketes var pienākt jauktā secībā, dublēties vai pazust. Šīs problēmas risina transporta slāņa protokoli ar paketē iekļautam kontrolsummām. Galvenā IP funkcija ir nodrošināt unikālu globālu datoru adresāciju, lai nodrošinātu, ka divi datori, kas sazinās caur internetu varētu viennozīmīgi identificēt viens otru. Šim nolūkam IP adresi loģiski sadala 2 daļās: tīkla adresē (network id) un datora adresē (host id). Maršrutēšanas iekārtas vienkārši pārsuta paketi tālāk atbilstošā virzienā saskaņā ar atklāto blakustiklu adresēm. Vienīgais parametrs, kuru paketes ceļā tiek pārbaudīts un liecina par bezkļudu pārraidi ir paketes galvenes (header) kontrolsumma, kuras neatbilstības gadījumā pakete tiek nomesta.
Ja transporta slāņa protokols piegādā datus, kas ir lielāki nekā maksimālais pieļaujamais kanāla slāņa paketes izmērs, IP nodrošina fragmentāciju - sašķeļ datus vairākās paketēs. Šādus fragmentus IP pēc tam sakārto sākotnējā secībā, atpazīstot sašķeltus datus pēc secības (sequency) numura.
…
