Kopš 80. gadu sākuma datorspēles palika par izklaides industrijas daļu, kura aptver lielu skaitu cilvēku. Jauno aizraušanos var novērtēt divējādi no vienas puses tas saistīts ar sabiedrības sajūsmu sakarā ar datora iespējām, bet, no otras puses, presē un citos informācijas līdzekļos parādās liels ziņojumu skaits, kas brīdina par datora bīstamo ietekmi vispār, un datorspēļu to skaitā, pusaudžu psihi.
Starp koncepcijām, kuras paskaidro cilvēka agresīvas uzvedības dabu, struktūru un agresivitātes funkcijas, īpaša nozīme ir Z. Freida un K. Lorenca (kuri pārstāv instinktivismu) koncepcijām, B. Skinera (kas pārstāv biheviviorismu) koncepcijai, un E. Fromma koncepcijai (izskata labvēlīgu agresiju un destruktivitāti).
Visi augšminētie autori pētījuši cilvēka agresivitātes dabu un saprāta agresiju kā kaitīgumu (vai nodomu kaitēt) citam cilvēkam, dzīvniekam vai priekšmetam. Pēc Z. Freida un K. Lorenca domām cilvēka agresivitātes daba ir instinktīva.
Psihoanalītiskā pieeja, ko pārstāv Z. Freids, apstiprina, ka visa cilvēka uzvedība notiek tieši vai netieši no Erosa, kura enerģija (libido) virzīta uz dzīves saglabāšanu un atjaunošanu. Rezultātā agresiju uzskata kā reakciju uz libidozu impulsu bloķēšanu vai postījumu. Vēlāk Z. Freids pieņēma otrā pamatinstinkta eksistenci – Tanātos, kas pievelk nāvei, virza enerģiju uz dzīves pārtraukšanu. Z. Freids apgalvoja, ka cilvēka uzvedība ir šo instinktu mijiedarbības rezultāts un, ka starp tiem ir pastāvīgs spriegums.
Cita virziena pārstāvji, sociologi, piedāvāja savu paskaidrojumu agresijas fenomenam: agresivitāte ir līdzeklis, ar kura palīdzību indivīdi mēģina saņemt savu resursu daļu, kas nodrošina panākumus (ģenētiskajā līmenī) dabiskā atlasē.…
