Tās bērnam dod iespēju nonākt līdz slavas istabai. Vai vecāki, var piedāvāt to pašu? Pietika ar vienu reizi! Ticis pie tēva kompīša, mūsu puika kopā ar brālēnu uzspēlēja vienu spēlīti. Katra nākamā reize, kad viņiem to atļāvām, tika sagaidīta ar laimīgu “yes”! — Stāsta septiņgadīgā Dāvja māmiņa. Viņa, veselīgi par sevi pasmiedamās, teic, ka ģimenes centieni dēlu norobežot no TV un datora beigušies ar apmulsumu pašiem pieaugušajiem. "Šķita, ka ar datorspēlēm būs līdzīgi kā ar saldumiem — ja bērnam tos nepiedāvā, viņš nezina, kas tas ir, un neprasa. Taču, vienreiz uzspēlējis, puika lūdzās, lai ļauj vēl un vēl." Mainīšanās ar spēlītēm, ceļošana no viena līmeņa nākamajā un lielīšanās ar sasniegumiem puikām kļuvusi par aktuālu socializēšanās formu. Stilīgi ir pārzināt, iegūt īpašumā un prast spēlēt topa spēlītes. Vecāku tipiskā negatīvā vīzija ir satraukums, vai bērns nepazudīs nereālajā pasaulē un nepazaudēs reālo mērķu izjūtu. "Piemēram, bailes, ka bērns vairs nemācīsies, ka būs nepatikšanas skolā," min Latvijas Ģimenes centra ģimenes konsultants Arnolds Cerbulis. Viņš uzskata, ka vecākiem būtu svarīgi saprast, kas ir datorspēļu īpašais valdzinājums un kā to aizvietot ar citiem aizraušanās veidiem…