Jau ilgi pirms skaitļošanas ierīču izgudrošanas cilvēki lietoja dažādus palīglīdzekļus skaitļošanas operāciju veikšanai. Šim nolūkam izmantoja gan roku pirkstus, gan akmentiņus, kurus salika rindā vai kaudzītē. Priekšmetu skaitu atzīmēja ar svītriņām smiltīs, ar robiņiem, kurus iegrieza nūjās, vai ar mezgliem, kurus iesēja auklās.
Palielinoties skaitļošanas apjomam, sāk meklēt paņēmienus, kā izpildīt aprēķinus ar kāda instrumenta palīdzību. Paši senākie un joprojām labi pazīstamie skaitļošanas instrumenti ir dažādu veidu skaitīkļi. Ar tiem iespējams pietiekami ātri un precīzi izpildīt visas četras aritmētiskās darbības.
1623. gadā vācu matemātiķis Vilhelms Šikadrs izgudroja skaitļošanas mašīnu, kas varēja izpildīt 4 aritmētiskās darbības. Bet 1624. gadā daļēji izgatavotais mašīnas modelis sadega ugunsgrēkā. Nav zināms vai tika izgatavotas cits modelis. Taču Šikadru var uzskatīt par vienu no skaitļošanas mehanizācijas aizsācējiem, bet ne par pirmo izgudrotāju, jo viņa mašīna lietošanā neieviesās.
1642. gadā 19-gadīgais franču matemātiķis Blēzs Paskāls konstruēja pirmo praksē izmantoto skaitļošanas mašīnu “Paskalīna”, kas mehāniski veica darbības – tās galvenās detaļas bija grozāmi dažāda lieluma ritentiņi un zobrati. Bet ar šīs mašīnas palīdzību varēja izpildīt tikai saskaitīšanu un atņemšanu.
1673. gadā Gotfrīds Vilhelms Leibnics uzkonstruēja aritmometru, ar kura palīdzību varēja mehāniski izpildīt 4 aritmētiskās darbības. Taču šī mašīna bija dārga un ļoti sarežģīta.
19. gadsimta ievērojamākais zinātnieks bija angļu matemātiķis Čārlzs Bebidžs – viņš pirmais izgudroja skaitļošanas mašīnu ar programmētu vadību. 1833. gadā Bebidžs sāka būvēt “analītisko mašīnu”. Šai mašīnai visas galvenās daļas bija izveidotas tādas, kādas ir mūsdienu mašīnām: atmiņas ierīce – saukta “noliktava”, aritmētiskā ierīce – “dzirnavas” un vadības ierīce – “kantoris”. Bija paredzēts, ka šī mašīna varēs izpildīt skaitļošanu, iegūto rezultātu nodrukāt uz papīra un ka skaitļošanas programmas tiks kodētas un iespiestas perfokartēs. Programmas Bebidža mašīnai rakstīja Ada Lavleisa, kura pārliecināja Bebidžu par nepieciešamību decimālās skaitīšanas sistēmas vietā lietot bināro. Viņa izstrādāja arī dažus programmēšanas principus, kurus lieto vēl mūsdienās. Adu Lavleisu uzskata par pirmo programmētāju. Tomēr Bebidžs savu mašīnu nepabeidz, jo viņš nomirst to nepabeidzis.…
