Jau vairāk nekā gadsimtu attīstās zinātne elektronika. Sākotnēji tā pētīja tikai elektrisko lādiņnesēju mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku. Vēlāk radās nepieciešamība pēc tehniskajiem līdzekļiem, kas spētu ātri un droši apstrādāt lielus informācijas masīvus. Šīs sistēmas radīja, balstoties uz elektronikas sasniegumiem. Tādēļ šodien elektronika galvenokārt ir zinātne par informācijas pārraidei, apstrādei, glabāšanai un atainošanai paredzēto ierīču un aparātu projektēšanas metodēm un līdzekļiem. Tika radītas tehniskās ierīces, ko sākotnēji sauca par elektroniskajiem skaitļotājiem jeb elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (ESM). Sākotnēji šīs ierīces bija paredzētas sarežģītu matemātisko aprēķinu veikšanai, tāpēc arī radās nosaukums "skaitļotājs". Mūsdienu elektroniskie skaitļotāji realizē praktiski jebkuras informācijas apstrādes formas, bet rēķināšana ir tikai sekundāra funkcija. Elektronisko skaitļotāju mūsdienu izpratnē saukt par skaitļotāju var tikai nosacīti, bet tā veiktos procesus nosaukt par skaitļošanu ir vienkārši nepareizi. Tādēļ elektroniskajiem skaitļotājiem tika dots jauns nosaukums, kas daudz vairāk atspoguļo tā būtību, - dators.
Tātad par datoru sauc tehnisku ierīci, kas paredzēta jebkura veida informācijas apstrādei, glabāšanai un pārraidei.…