TEORIJA
Datorsir ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce informācijas apstrādei, uzglabāšanai un apmaiņai.1
Dators 21.gs. ir neatņemama sastāvdaļa ikvienam cilvēkam, kas vēlas kaut mazliet pilnveidoties, strādāt, u.tml., turklāt māksliniekam tas ne tikai palīdz ikdienā, bet arī atvieglo darbu. Ikvienā nozarē ir svarīgi iegūt jaunāko informāciju, bet ne tikai to pielietot teorētiski, bet arī prasmes topielietot praktiski, turklāt dators ir spējīgs to palīdzēt īstenot.
Neviens dators nestrādās bez procesora un pamatplates, jeb mātes plates.
Procesors- (datora „smadzenes”), datu apstrādes sistēmas apakšsistēma, kas apstrādā ievades informāciju pēc tam, kad ievades apakšsistēma to ir pārkodējusi datos. Pēc tam, kad procesors ir datus apstrādājis, tie tiek nodoti izvades apakšsistēmai, kas tos pārkodē atpakaļ informācijā.2
Ir divi galvenie ciparu procesoru tipi:
centrālais procesors (CPU)
ciparsignālu procesors (DSP)
Galvenās procesoru arhitektūras ir:
CISC (Complex Instruction Set Computer- sarežģītas instrukcijkopas dators)
RISC (Reduced Instruction Set Computer- sašaurinātās instrukcijkopas dators).
Populārākie procesoru ražotāji ir Intel un AMD, kuru cenas ir pat līdz vārākiem desmitiem tūkstošu latu.
Pamatplate jeb mātes plateir katra datora galvenā sastāvdaļa. Tā ir neatkarīgs elements,kurš kontrolē iekšējās saites un ar pārtraukumu palīdzību sadarbojas ar pārējām ārējām iekārtām. Pamatplate ir mezgls, kuram tieši vai kā citādi ir pieslēgtas visas pārējās datora sastāvdaļas. Mātes plate pilnībā ietekmē datora kopējo ātrdarbību ļoti ātrs cietais disks vai jaudīga videokarte nespēs palielināt datora ražīgumu, ja datu plūsma pamatplatē tiks bremzēta.3…