IEVADS
Pakāpeniski pilnveidojot politikas un budžeta plānošanas procesu, ir apzināta nepieciešamība nodrošināt finanšu politikas vadību ar attīstīto valstu līmenim atbilstošu lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeni. Lai to nodrošinātu, nepieciešama informācija par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izvērtējot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus.
Rezultatīvo rādītāju sistēma Latvijā ieviesta budžeta reformas ietvaros ar nolūku izvērtēt ieguldīto finanšu resursu izlietojumu atbilstoši politikas mērķim, kas ir cieši saistīta ar pāreju uz programmu budžeta plānošanu. Ņemot vērā citu valstu pieredzi un pielāgojot to Latvijas ekonomiskajai un politiskajai situācijai, pakāpeniski tiek ieviesta institūciju darbības stratēģiju sistēma, kas lielā mērā ietekmē arī rezultatīvo rādītāju sistēmas tālāku attīstību.
Katru gadu Finanšu ministrija sagatavo noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, paredzot rādītāju noteikšanas un atskaitīšanās kārtību.
Rezultatīvo rādītāju definēšanas procesā viena no būtiskām problēmām ir nespēja noteikt precīzus izejas datus, tādēļ institūcijām, definējot savus rezultatīvos rādītājus, jāidentificē tie informācijas avoti, no kuriem tiek ņemti attiecīgie izejas dati. Lai institūcija, par visiem datu ieguves avotiem, būtu spējīga sniegt paskaidrojumu, ir nepieciešama vienota rezultatīvo rādītāju iegūšanas sistēma, kas uzlabotu valsts budžeta informatīvo kvalitāti un sekmētu valsts budžeta optimālāku plānošanu.
2003.gadā Rīgas domes projekta rezultātā tika izveidota vienota grāmatvedības uzskaite izmantojot Microlink Latvija unificētu programmatūru dažādās Rīgas domes struktūrvienībās. Programmas uzdevums bija nodrošināt vieglāku finanšu rezultātu konsolidāciju, kā arī uzlabot iestāžu finanšu darbības rezultātu pārlūkošanas iespējas. Tika izveidota vienota dokumentācija un vienota dokumentu apstrāde gan no grāmatvedības uzskaites viedokļa, gan no programmatūras viedokļa.
Atbilstoši Rīgas domes uzbūvei un struktūrai, Microlink Latvija izstrādāja vienotu kontu plānu, kā arī detalizētus pamatdatu klasifikātorus.
Kopumā izstrādātā projekta rezultāts ietvēra unificētu grāmatvedības sistēmas izveidi, uzkrāšanas principa ieviešanu un uzskaites kontroles sistēmas uzlabojumus, kā arī atskaišu formu uzlabojumus. Rīgas domē tika panākta augstāka darba efektivitāte, jo vairs nebija nepieciešama dažādu pārskatu unificēšana un apvienošana kopīgā Rīgas domes finanšu pārskatā.
Veiksmīgi izstrādātais, ieviestais un pārbaudītais darbībā projekts tika organizēts vairākos līmeņos. Zemākie struktūrvienību līmeņi (3.līmenis – budžeta iestādes) veikto finanšu uzskaiti konsolidē nākamajā līmenī (2 līmenis – departamenti, izpilddirekcijas, u.c.), kas savukārt nākamajā 1.līmenī, kas ir galvenā augstākā līmeņa struktūrvienība un kas veic Rīgas domes finanšu uzskaites informācijas konsolidāciju.
Savā darbā es aprakstīšu vienotas grāmatvedības uzskaites metodikas izstrādes un ieviešanas nepieciešamību, lai uzlabotu finanšu uzskaites kvalitāti valsts un pašvaldības iestādēs. Atspoguļošu, sistēmā APVĀRSNIS izstrādāto un ieviesto, vienotās finanšu uzskaites modeli Rīgas domes pakļautībā esošajās iestādēs. Novērtēšu saimnieciskās darbības uzskaites procesu, darbinieku lomas procesos, sistēmā ievadītās informācijas daudzumu un kvalitāti, nepieciešamo dokumentu veidošanas procesa nodrošināšanu. Kā arī minēšu vairākus saimnieciskās darbības uzskaites principa piemērus .
Darba izstrādes procesā atsaukšos uz Latvijas republikas likumdošanu un normatīvajiem dokumentiem, kas ir spēkā 2007.gadā.
…
