Dators ir neaizstājams informācijas avots, tā lietošana paver plašas iespējas, to var izmantot izklaidei, taču no tā var kļūt arī atkarīgs. Varētu teikt, ka dators ir narkotika, ko vecāki bērniem paši nopērk. Smadzenēs izdalās ķīmiska viela, kas dod kairinājumu, kamēr nav gūts apmierinājums no čatošanas, spēlēšanas vai sērfošanas.
Datoratkarības sākumu varētu datēt ar to laiku, kad pasaulē „ nāca ” internets. Protams, ne jau cilvēki uzreiz kļuva datoratkarīgi, tas radās lēnām, ar laiku, pakāpeniski attīstoties internetam, dažādām datorspēlēm. Termins „ Internet „ pirmo reizi parādījās 1982.gadā, taču tas tika sākts veidot jau tālajā 1969.gadā. Mūsdienās internets ir ļoti izplatījies, pieaug elektronisko sakaru līdzekļu lietotāju skaits, informācijas sistēmas. Tiek domāts, ka 2005. gadā interneta lietotāji sasnieguši jau ap 300 miljoniem. „Latvijā 1996.gadā bija 23 interneta pieslēgumi uz 10 000 cilvēkiem, tad 1998.g. beigās minētais rādītājs bija jau dubultojies un pārsniedza 40.”
Darboties ar datoru, internetu, prast strādāt dažādās programmās, mūsdienās tas ir ļoti svarīgi, tā ir zināma vērība jauniešu vidē. Ja jaunietis prot rīkoties ar datoru, tad tas skaitās prestiži, tas viņā vairo pašapziņu, bet viņiem ar datoru ir jāprot rīkoties saprātīgi, tad tas neradīs nekādas briesmas. Taču, mūsdienās arvien vairāk var novērot pārpildītos datorsalonus, datorkabinetus skolās utt. Daudziem jauniešiem attiecības ar datoru dažbrīd ir daudz dziļākas nekā ar īstu draugu. Tādēļ jaunieši zaudē ko svarīgu – saskarsmes un komunikācijas prasmes ar saviem draugiem. Datoratkarība rada problēmas veselībai, sākotnēji tā ietekmē emocionālo sfēru, taču pēc gadiem manāma arī fiziskās problēmas. Problēmas rodas arī skolā, jo tiek iekavēta mācību viela, saskarsme ar pedagogiem pasliktinās.…
