Jaunākas tehnoloģijas mums piedāvā arvien uzlabot savas dzīves kvalitāti. Vilinājumu ir daudz. Tehnoloģiju straujais attīstības līmenis reizēm mūs – pieaugušos - patiesi sajūsmina, bet bērni to uztver vienkārši kā dzīves realitāti, jo viņu dzīves laikā tās jau vienmēr ir bijušas. Mūsu bērniem dzīve bez televizora vai tagad jau arī datora un pat mobilā telefona šķiet kā sena pagātne, kas nekādi nav saistīta ar viņiem. Pat, ja mājās datora vai pat televizora nav, bērni tomēr, savstarpēji komunicējoties, saskaras ar to lietošanu un sabiedrībai ir jābūt gatavai pieņemt gan visu labo, ko sniedz šīs tehnoloģijas, gan apzināties iespējamo postu, ko tās var nodarīt, ja laikus netiks padomāts par iespējamām sekām. Ja televizora skatīšanās tomēr ir vairāk vienpusīga darbība bez plašām izvēles iespējām, tad ar datoru jau tas ir pavisam citādi. Dators paver visplašākās iespējas – galvenokārt ar interneta starpniecību. Tas var radīt iespaidu, ka ir mūsu draugs, turklāt vislabākais draugs, jo nekad ar mums nestrīdas, bet vienmēr izpilda mūsu pavēles bez ierunām. Interneta pasaulē mēs varam piešķirt savai personībai vispatīkamāko veidolu, kādā vēlamies sevi redzēt. Ja intelektuāls pieaugušais parasti spēj kontrolēt savas darbības, pie datora pavadīto laiku un mērķi, tad bērna nenobriedušās smadzenes viegli pakļaujas dažādiem vilinājumiem, jo neuztver virtuālo pasauli kā papildinājumu ikdienai, bet kā pašu ikdienu. Datorizētā vide arvien vairāk sasaistās ar mūsu dzīvi. Arvien plašāks kļūst mobilā telefona pielietojums – arī tas jau sāk līdzināties mazam datoram. Skolēniem mājas darbus uzdod sagatavot ar datora palīdzību – rakstīt referātus, meklēt informāciju internetā. Ja kādam piekļuve datoram izrādās sarežģīta, viņš pats arī ir zaudētājs, jo ir grūtības tikt līdzi augošajām prasībām.…