Kauleņu augļu koku grupā ietilpst plūmes (Prunus), ķirši (Cerqsus), aprikozes (Armeniaca), persiki (Percica), mandeles (Amygdalus) un ievas (Padus). Stādījumu platību ziņā kauleņkoki ieņem otro vietu aiz sēkleņkokiem. Aug kā koki vai krūmi. Kauleņkokiem ir vienkāršie pumpuri, ziedpumpuri attīstās iepriekšējā gada dzinumu sānos, galotnes pumpuri vienmēr ir augumpumpuri. Salīdzinājumā ar sēkleņkokiem, kauleņkoki ir ātraudzīgāki, ātrražīgāki, bioloģiski, spējīgi ražot katru gadu, to mūžs īsāks, tie ir salā jūtīgāki ar īsāku miera periodu, tāpēc bieži vien siltas un atkušņiem bagātas ziemas beigās izsalst ziedpumpuri. Sakņu sistēma kauleņkokiem izvietot vairāk augsnes virskārtā, tie ir jutīgi pret zāļu sakņu konkurenci. Augsne jāstrādā sekli, ilgstošā sausumā jāapūdeņo. Mitrumprasīgākas ir plūmes, sausumizturīgas ir aprikozes.
Augļi ir viensēklas kauleņi. Sēkla ieslēgta cietā apvalkā – endokarpā, ko apņem sulīga daļa – mezokarps, kuru savukārt aptver virsmiziņa – eksokarps. Augļiem lieliska garša, tie izlietojami svaigā veidā un teicami arī pārstrādāšanai, jutīgi pret transportēšanu, grūti uzglabājami.…