Augļu koku un krūmu organismu veido sakņu un vasas sistēmas. Saknes, stumbrs un lapas ir auga veģetatīvie jeb augšanas un barošanās orgāni; to sauc arī par pamatorgāniem. Zieds, auglis un sēklas ir auga vairošanās jeb ģeneratīvie orgāni; tie izveidojušies no pamatorgāniem. Pamatorgānu pārveidojumi ir arī sakneņi, ērkšķi, dzeloņi un stīgas.
Sakņu sistēma. Ar saknēm augi nostiprinās augsnē un uzņem barības vielas. Saknēs uzkrājas arī barības vielu rezerves. Ar sakņu dzinumiem – atvasēm – augus pavairo. Sakņu sistēmas skeletu veido galvenā sakne, sānsaknes un piesaknes.
Galvenā sakne attīstās no dīgļsaknes un parasti aug vertikāli. Galvenajai saknei zarojoties uz sāniem, attīstās 1. pakāpes sānsaknes, kurām savukārt tālāk sazarojoties, attīstās 2., 3., 4. un tālāko pakāpju sānsaknes (sk. priekšlapu).
Piesaknes jeb adventīvās saknes attīstās no stumbra, no spraudeņa pazemes daļas – kakleņa, retāk no lapām, bet ne no galvenās saknes vai sānsaknēm.
Sakņu kakls ir robežjosla starp sakņu sistēmu un vasas sistēmu. Tipisks sakņu kakls ir augiem, kas izauguši no sēklām.
Vasu sistēma. Stumbrs ar zariem, lapām un pumpuriem ir savu sistēma (sk. priekšlapu).
Stumbrs savieno saknes ar vainagu. Pa stumbra koksnes vadaudiem no saknēm uz lapām plūst ūdens ar tajā izšķīdušajām minerālvielām; no lapām savukārt pa lūksnes audiem plūst asimilētās organiskās vielas uz zariem, stumbru, saknēm. Augļu kokiem stumbrs ir cilindrisks, no ārpuses to klāj miza. Mizas ārējā (korķa) kārta ir nedzīva, vecākiem kokiem tā sasprēgājusi un veido krevi.
Vainags izveidojas, stumbram sazarojoties. Augļu kokiem pēc ārējā apveida izšķir apaļu, plakanīgi apaļu, plakanīgu, nokarenu, neregulāru, konisku, plati konisku, ovālu un apgriezti konisku (slotveida) vainagu (70.att.). Vainagu veido dažāda rakstura zari. Stumbra turpinājumu, uz kura izveidojas vainaga skeletzari, sauc par vadzaru, bet galvenos zarus, kas atiet no vadzara, -- par pirmās pakāpes sānzariem jeb pirmās pakāpes skeletzariem.…
