Dārzeņi apgādā organismu ar dzīvības procesiem nepieciešamajām vielām – vitamīniem, minerālvielām, mikroelementiem u.c. bioloģiski aktīvām vielām. Olbaltumvielu dārzeņos ir maz, vienīgi dažādu šķirņu kāpostos, pākšaugos un kartupeļos ir nedaudz pilnvērtīgu olbaltumvielu. Dārzeņi ir nabadzīgi ar kalorijām, tādēļ ļoti veselīgi. Dārzeņu uzturvērtība parādīta tabulā.
Dārzeņu iedalījums
Atkarībā no tā, kura auga daļa ir ēdama, dārzeņus iedala:
veģetatīvajos dārzeņos - uzturā lieto to lapas, saknes, stublājus, bumbuļus, ziedus vai zemes stumbrus;
augļu dārzeņos - uzturā izmanto augļus un sēklas.
Veģetatīvie dārzeņi
Bumbuļu dārzeņi - kartupeļi, topinambūri, batātes
Sakņu dārzeņi - burkāni, bietes, kāļi, redīsi, rutki, rāceņi, baltās garšsaknes (selerijas, pētersīļi, pastinaki)
Kāpostu dārzeņi - galviņkāposti, virziņkāposti (Savojas kāposti ), rožu (Briseles) kāposti, ziedkāposti, kolrābji
Sīpolaugi - sīpoli, loksīpoli, puravi, ķiploki
Lapu dārzeņi - salāti, skābenes, spināti
Garšaugi - dilles, estragons, baziliks, majorāns, gurķu mētra, koriandrs, piparmētra
Deserta dārzeņi - rabarberi
Eksotiskie dārzeņi - sparģeļi, artišoku, fenhelis.…