IEVADS
Civiltiesības – tā ir tiesību normu sistēma, kas regulē sabiedriskās attiecības civillietu apritē. Ar civiltiesībām cilvēks sastopas ik dienu, tā ir dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Izmantojot ikdienas pakalpojumus, tiek noslēgti arī darījumi, kas sevī ietver dažāda veida atbildību vai pienākumus, piemēram, lietojot sadzīves pakalpojumus, sabiedrisko transportu, sakarus, brīvi rīkojoties ar savu īpašumu.
Dažādas organizācijas veido savstarpējas attiecības, kas ir saistīts ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, par preču piegādi, celtniecību, preču pārvadāšanu, dažādu materiālu iegādi utt. Fiziskās un juridiskās personas šajā sakarā veic dažādas darbības, kas rada, maina vai izbeidz tiesības un pienākumus.
Darba mērķis ir labāk izprast par tiesiskiem darījumiem vispār. Šim nolūkam darbā ir pielietota teorētiskā sadaļa, kuru pamatā ir teorija, aprakstošā sadaļa, pamatojoties uz praksē sastapto, un tajā pašā laikā pielietoti un analizēti materiāli no tiesu prakses, kuras informācija ir tikusi publicēta oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī izmantots ļoti plašs klāsts juridiskās literatūras.
Darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi – atspoguļot darījuma jēdzienu un tā veidus, svarīgākās sastāvdaļas, darījuma formas, galvenos priekšnoteikumus darījuma spēkā esamībai un zaudējumu atlīdzināšanas veidus, lai tālāk spētu pētīt darījuma tiesiskās sekas, kas parādās darījuma saistošajā spēkā. Kā arī viens no uzdevumiem bija literatūras izpēte un analīze.
Darba priekšmets ir – darījumi un to seku analīze. Bet darba objekts ir tiesiski darījumi vispār un to tiesiskās sekas.
Darba procesā tika pielietota apkopošanas, deskriptīvā, abstrahēšanas un salīdzināšanas metodes, kas palīdzēja no lielā literatūras klāsta sameklēt svarīgāko un atbilstošāko informāciju, kā arī palīdzēja to noformulēt pēc iespējas precīzāk.
Darba struktūra ir izveidota tā, lai sākumā varētu noskaidrot, kas vispār ir tiesisks darījums, kā arī saprast darījuma struktūru, veidus, formu un saturu. Svarīgi bija parādīt to, kādi priekšnoteikumi ir nepieciešami tam, lai darījums vispār tiktu atzīts par spēkā esošu. Tikai izzinot visu iepriekš nosaukto, ir iespējams izprast to, kāds tad ir darījumu saistošais spēks un kādas sekas var iestāties, ja šis darījums tiek pārkāpts, līdz ar to šeit uzreiz ir jābūt aprakstītam arī tam, kas ir zaudējumu atlīdzība.
Darbu var izmantot gan studenti, gan arī personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar darījumiem, lai spētu izprast darījumu būtību.
1. TIESISKA DARĪJUMA JĒDZIENS
Darījumu tiesiskajās attiecībās tiesību normu regulējumam lielākoties ir dispozitīvs raksturs un galvenais līdzēju tiesību un pienākumu noteicējs ir to noslēgtais darījums (tā sauktais privātautonomijas princips).
Lai noskaidrotu, kas ir tiesisks darījums, sākumā ir jāapzinās. Ka tas ir juridisks akts (lat. – actus legitimus, negotium iuris, kr. – сделка, ang. – legal act) un ka tas ir gribas izpaudums tiesisku attiecību nodibināšanai. Tiesisks darījums ir atļauts gribas izteikums, kas tieši vērsts uz tiesiskām sekām (tiesību nodibināšanu, pārgrozīšanu un izbeigšanu), tas ir, tiesisko darījumu noteic cilvēka griba, kas rada tiesiskās sekas. Tāpēc tiesiskam darījumam nav spēka, ja griba un tās izteikums nesaskan.
Izteikuma teorija atzīst izšķirošo nozīmi izteikumam, ar kuru objektīvās tiesības saista zināmas tiesiskās sekas, kaut arī šis izteikums nesaskanētu ar izteicēja gribu. Līdz ar to katrā tiesiskā darījumā ir nepieciešama cilvēka griba, tiesiskās sekas iestājas tāpēc, ka tās ir gribētas, tomēr griba var radīt tikai tādas tiesiskas sekas, kādas ar attiecīgo gribas izteikumu saista tiesiskā kārtība un otrādi – tā nevar radīt sekas, ko tiesiskā kārtība neatzīst, tā veidā ne katrs gribas izteikums, kas vērsts uz tiesiskām sekām ir tiesisks darījums.
Latvijas Republikas 1937. gada 28. janvāra Civillikuma 1403. pants sniedz tiesiska darījuma definīciju un tas nosaka, ka „tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai”. No šīs Civillikuma sniegtās definīcijas izriet, ne katra darbība, kas vērsta uz tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu, ir atzīstama par tiesisku. Darījumi, kas formāli ir vērsti uz tiesisku attiecību dibināšanu, bet nedod nekādu rezultātu darījuma formas vai satura dēļ, tie ir prettiesiski darījumi jeb arī spēkā neesoši darījumi. Taču prettiesiska vai spēkā neesoša darījuma noslēgšana ir juridiski nozīmīgs fakts.
…
