Jau 5000 gadu p.m.ē. Mazāzijā no zelta tīrradņiem izgatavoja greznuma priekšmetus. Pirmās rakstiskās ziņas par zeltu sniedz ēģiptiešu uzraksti. Vissenākie no tiem attiecas uz faraona Tutmosa III laikiem, kas dzīvoja pirms apmēram trīsarpus tūkstošiem gadu. Tie liecina, ka zelts ēģiptiešiem jau bija zināms divus tūkstošus gadu pirms Tutmosa valdīšanas laikiem. Senie ēģiptieši zeltu ieguva Nūbijā (seno ēģiptiešu valodā „nub” - zelts). Jau 2800 gadu p.m.ē. Ēģiptē zeltu lietoja par maksāšanas līdzekli. Senās Romas galvenās zelta atradnes bija Spānijā, kur zelta ieguve sasniedza pat 6 t gadā. Arheoloģiskie izrakumi Rietumeiropā, Krimā un Kaukāzā rāda, ka dažādas senās tautas jau plaši pazina zeltu un tā apstrādāšanas tehnika bija augsti attīstīta.
Līdz Amerikas atklāšanai Vecajā pasaulē bija iegūts ap 12700 t zelta.
Izrakumos ir atrasti dažādi sauromatu zeltu izstrādājumi. Sauromati pirms diviem ar pus tūkstošiem gadu klejoja apgabalos starp Volgu un Donu. Dažādo zelta izstrādājumu vidū, ko atrada kāda dubultapbedījuma slēptuvē, uzmanību saistīja lieli zelta auskari jātnieku veidā. Uz platformām ar ritenīšiem stāvošie zirgi un jātnieki ar dažādiem smalkiem rotājumiem, kā arī ozolzīļu veida piekariņi tievās ķēdītēs liecina par seno juvelieru augsto mākslu.
Jau kopš senseniem laikiem zeltu labi pazina Āzijā - ķīnieši, indieši, Birmas, Vjetnamas, Kambodžas un citas tautas.
Ķīnas valdnieku piļu žilbinošajā greznumā, indiešu apbrīnojamajā smalkumā, monumentālajos budistu tempļos zelta rotājumi nebija nekāds retums.
Antīkā zelta analīzes liecina, ka tas lielākā vai mazākā daudzumā satur sudrabu, kura saturs svārstās no 10 līdz 30 %. Parasti tie bija dabīgi zelta un sudraba sakausējumi. Tas ļauj secināt, ka senatnē Tuvajos Austrumos nebija pazīstami zelta rafinēšanas paņēmieni. Aluviālo zeltu ieguva, skalojot smiltis uz vairogiem, pie kuriem bija piestiprinātas dzīvnieku ādas ar apgrieztu vilnu. Pēc ādas sadedzināšanas ieguva tīrradņu zeltu, kas bija aizķēries aiz vilnas sariem. Dzīslu zeltu ieguva, karsējot klinti, kurā atradās dzīsla, un strauji atdzesējot to ar ūdeni. Sašķēlušos klints gabalus smalcināja un samala akmens dzirnavās, un beigās skaloja zelta smiltis. Agrāk tika izmantotas atradnes, kas saturēja ne mazāk kā 1/10 daļu procenta zelta. Salīdzinoši mūsdienās veiksmīgi izmanto atradnes, kas satur pat 0,0001% zelta. …
