SECINĀJUMI
Pētījuma mērķi bija noskaidrot iemeslus, kāpēc jaunieši paralēli studijām strādā; vai darbs ietekmē studiju procesu; vai studenti spēj kvalitatīvi apvienot studijas ar darbu, izpētot, kuru no veiktajām ikdienas darbībām izvirza par prioritāro.
Darba sākumā tika apskatītas dažādas teorijas, kas skaidro motivāciju, mudina studentus uzsākt darba gaitas, apskatīti iepriekš veikti savstarpēji pretrunīgi pētījumi par darba un mācību savienošanu. Atbilstoši izvirzīto uzdevumu specifikai tika izvēlētas mikro līmeņa teorijas. Tās ļauj labāk izprast un interpretēt individuālu sociālo procesu redzējumu. Šajā gadījumā tas palīdzēja skaidrot, kā strādājošais students nonāk līdz konkrētai dzīvesveida izvēlei, kādi faktori ietekmē jaunieša motivāciju strādāt un kā viņš ar to tiek galā.
Pētījuma ietvaros tika veikta aptauja interneta vidē, kopumā aizpildītas 44 anketas. Anketa tika izplatīta strādājošo studentu vidē, vecumā vidēji no 19-29 gadiem. Līdzīgi kā tika secināts Maslova vajadzību teorijā, kur vajadzību hierarhijas fizioloģiskais līmenis ir pamatlīmenis, kas ietver vajadzības, kuru nodrošināšana nepieciešama cilvēka kā fiziska organisma izdzīvošanai: izsalkums, slāpes, nepieciešamība pēc apģērba, mājokļa, arī seksuālās vajadzības, tika secināts, ka, lai apmierinātu visas fizioloģiskās vajadzības, ir nepieciešama nauda. Lielākajai strādājošo studentu daļai galvenais motivācijas cēlonis ir materiālā nodrošinātība.
Saskaņā ar Hercberga divu faktoru teoriju, kur viņš izšķir ārējos (ar darba apstākļiem saistītos) faktorus un iekšējos – motivējošos faktorus, analizējot viņa piedāvātos iekšējos faktorus: panākumi darbā, atzinība, atbildība, izaugsmes iespējas (pilnveidošanās), darbs kā tāds un profesionālās karjeras iespējas, rodas secinājumi, ka darbs nav tikai naudas pelnīšana vien. Vairāki respondenti piekrīt šim apgalvojumam, atbildot, ka viens no noteicošajiem faktoriem izvēloties strādāt studiju laikā bijis pieredzes gūšana savā jomā.
…
