Es izvēlējos šo tēmu, jo skolā mēs daizgan bieži strādājam grupās, un man jau bija iepriekš informācijas par šo tēmu. Kā arī lekcijas gan psiholoģijā, gan vadībā tika pasniegtas par grupām. Man tālākā nakotnē šis zināšanas varētu arī noderēt strādājot kādā uzņēmumā. Rakstot par šo tēmu, es atradu diezgan daudz informācijas gan savās kladēs, gan bibliotēkā.
Cilvēka pilnvērtīgaattīstība un vajadzību apmierināšana nav iespējama bez cilvēku līdzdalības.
Cilvēks vienmēr ir vairāku un atšķirīgu grupu loceklis ( ģimene, draugi, klase, skola, valsts...).
Cilveki apvienojās grupās,lai
1)apmierinātu savu vajadzību pēc cilvēciskiem kontaktiem jeb saskarsmes,
2)sasniegtu noteiktus savus darbības mērķus,
3)rastu atbalstu un aizsardzību grūtas dzīves situācijās.
Grupa ir noteikts cilveku kopums, kurus vieno kopīga darbība un vienots mērķis, katram dalībniekam ir sava sociālā loma, kura darbojas rakstītas vai nerakstītas izturēšanās normas.
Grupas ir dažāda veida, to piederību pie vienas vai otra nosaka kopīgās pazīmes:
1)pēc grupas dalībnieku skaita:
mazās ( no 2 līdz vairakiem desmitiem cilvēku, kurus vieno savstarpējas simpātijas, intereses starp viņiem ir tiesas starppersonu attiecības,piemēram, ģimene, klase, viena pagalma berni),
lielas (no dažiem desmitiem līdz pat desmitiem tūkstošiem dalībnieku,starp viņiem nav tiešu visu personukontaktu,piemeram, politiskas partijas, latviešu hokeja līdzjutēji);
2)pēc konkrētām, noteiktam iezīmēm: ( vecuma, dzimuma, dzīvesvietas, nodarbošanās)
nosacītās jeb nominālās ( starp dalībniekiem var būt un var nebūt tiesas vai netiešas attiecības, bet tie var tikt apvienoti grupa pēc noteiktas iezīmes, piemēram, pusaudži, Liepājas skolēni. Nosacītās grupas dalībnieki ir noteiktas reālas grupas dlocekļi.),
reālās ( starp dalībniekiem var būt un var nebūt tiešas starppersonu attiecības, bet šīsw grupas saista laiks un telpa, kopīgas intereses, uzvedības normas, piemēram, ģimene, amerikāņu nācija);
3)pēc statusa sabiedrība:
formālās jeb oficiālās ( dalībniekiem ir noteiktas lomas, pienākumi un uzdevumi, kuri biezi vien eksiste rakstiskā veidā un kuru izpilde tiek kontrolēta, piemeram, dienesta viesnīcā dzīvojošie audzekņi, viesnīcā ‘Rīdzene” apkalpojosais personāls),
neformālās jeb neoficiālās ( dalībniekiem nav stingri noteiktu pienākumu un uzdevumu, tie eksistē viņu priekšstatos, dalībnieki apvienojas uz savstarpējo interešu pamata, piemēram datorspēļu fani);
-3-
4) pēc kontakta tiešuma un intimitātes:
primārās ( grupas locekļi ir labi pazīstami, kontaktējās ikdienā, savstarpēji mijiedarbojas, piemēram, ģimenes locekļi, labi draugi),
sekundārās ( grupas locekļu savstarpējās kontakti var būt reti un attiecības netiešas, katrs cilvēks vienlaicīgi var būt vairaku sekundaru grupu dalībnieks, piemēram, darba kolektīvs, kurā cilvēks iesaistījies kādā īslaicīgā uzdevumu veikšanā kopā ar citiem, apvienojoties ar saviem interešu biedriem);
1)pēc grupas locekļu vērtējuma jeb nozīmīguma pašam dalībniekam
dalības( tā, kurā iekļaujās un darbojās grupas loceklis,
referentā jeb etalongrupa ( tā ar kuras vērtībām, viedokļiem un normām cilvēks salīdzina savu uzvedību un statusu, piemēram, ‘Vēja brāļi”, jaunbagātnieki).
Cilvēkam var būt vairākas referentās grupas, kurām viņš cenšās līdzināties.
Grupas eksistē rakstīti un nerakstīti likumi, uzvedības noteikumi, kuri ir pieņemti sajā grupā un kurus grupas locekļi respektē; tā pat katrai grupai ir sava vērtību sistema.
Šie noteikumi un vertību sistema grupā veic noteiktas funkcijas:
regulatīvo – ietekmē grupas locekļu uzvedību un ricību,
vērtēšanas – salīdzina atsevišķo grupas locekļu rīcību un uzvedību ar grupā pieņēmtajām un novērtē, tas stiprina grupu, kā vienotu veselumu,
sociālās kontroles – ar dažādu līdzekļu palīdzību kontrolē, lai grupas locekļi ievērotu noteikumus, un vēršas pret tiem, kas tos pārkāpj (gan pozitīvā, gan negatīvā iezīmē).…
