Mācību process, kas ir bērna aktivitātes īpašs organizācijas veids un ir virzīts uz izmaiņām apmācāmajā subjektā, ir cieši saistīts ar valodas attīstības problēmām.
Arī komunikatīvās iemaņas balstās uz valodu kā saskarsmes līdzekli un runāšanas- domāšanas darbību kopumā. Līdz ar to veidot pilnvērtīgu mācību procesu iespējams tikai tad, ja ir pietiekoši labs valodas attīstības līmenis ar noteiktu valodas līdzekļu pielietojamības pakāpi (galvenokārt- skaņu atšķiršana un pareiza izruna, vārdu krājuma papildināšana, gramatikas likumu ievērošana), kā arī prasme un iemaņas brīvi un adekvāti pielietot šos valodas līdzekļus saskarsmē.
Pēdējos gados ir novērojama tendence palielināties tādu bērnu skaitam, kuriem ir izteiktas valodas problēmas, kuru cēlonis nereti ir- divvalodība un nepietiekama audzināšanas metožu apzināšana ģimenē, dažādu psihisko un fizisko procesu adekvāta attīstība. Sakarā ar tādu bērnu skaita palielināšanos, rodas nepieciešamība bērniem ar valodas traucējumiem korekcijas darba sistēmā ieviest speciālus vingrinājumus, kuri veicina bērnu brīvu, nepiespiestu darbību un saskarsmi, brīvu uzvedību- bērna personības attīstības pamatkomponentus, kuri ir pilnvērtīgas valodas attīstības un mācību darba pamatā.
Fonemātiskā dzirde – cilvēka spēja analizēt un sintezēt valodas skaņas, t.i. dzirde, kas nodrošina dotās valodas fonēmu izpratni.
Fonēma (grieķu valodā – skaņa) minimāla valodas plūsmas vienība: morfēmi, vārdi, teikumi.
Runas un nerunas dzirde ir divas patstāvīgas dzirdes sistēmas darbības formas. Nerunas dzirde – spēja orientēties nerunas skaņās, t.i., mūzikas toņos un trokšņos. Runas dzirde – ir spēja dzirdēt un analizēt runas skaņas (dzimtās vai citas valodas). Runas dzirdē izdala fonemātisko dzirdi, t.i., spēja atšķirt fenomenus, jeb domrealizējošas dotās valodas skaņas, uz kurām ir pamatota atsevišķu skaņu runa, teikumu un vārdu analīze.
Fonemātiskā dzirde- sistēma, kas veidojas bērna dzīves laikā, ar to piedzimst. Tā ir analītiski sintētiska darbība, bet realizējas caur dzirdes aparātu. Fonemātiskā dzirde analizē katras skaņas atsevišķu pazīmi- īpatnību (ciets vai mīksts, balsīgs vai nebalsīgs līdzskanis).…
