Latvijā tautsaimniecības struktūra ir veidošanās stadijā, un nav droši zināms, kādas ekonomikas nozares un uzņēmējdarbības veidi būs noteicošie pēc 10-15 gadiem. Šobrīd viena no perspektīvākajām Latvijas tautsaimniecības sfērām ir transporta nozare. Vēl nesen sabrūkot plānveida ekonomikai, gandrīz vienīgais ienākumu iegūšanas veids (privātstruktūrām) bija tirdzniecība. Profesijas, kas bija vajadzīgas un labi apmaksātas 70.-80. gados, vairāk netika pieprasītas, un daudzi sociālistiskajā rūpniecībā nodarbinātie strādnieki zaudēja darbu. Šie cilvēki nebija gatavi pārmaiņām.
Tomēr, ja apskatās laikrakstu un darba biržu piedāvājumos, var secināt, ka vismaz Rīgā darba piedāvājumu netrūkst. Ir profesijas, pēc kurām darba tirgū vērojams deficīts, piemēram, augsti kvalificētas sekretāres, plaša profila dažādu veida menedžeri, labi sagatavoti bilancspējīgi grāmatveži, svešvalodu pasniedzēji. Kopīgs visām šīm deficītajām profesijām ir tas, ka to pamatā ir mūsdienīga izglītība, izglītība akadēmiskā nozīmē (bakalaurs, maģistrs) un lietišķā nozīmē ( svešvalodas, datorprasme, biznesa zinības, latviešu valoda, augstākās matemātikas metodes). Bez izglītības liela nozīme ir vispārējai inteleģencei un personīgām īpašībām, prasmēm un iemaņām. Komunikabilitāte, organizatora spējas, vadītāja dotības, neatlaidība, uzcītība, atbildības sajūta, spēja pieņemt lēmumus – to visu šodien pieprasa darba tirgus.
Kursa darba temats ir ražošanas faktors “darbs”, taču tikai attiecinot uz ražošanas priekšmetu, tātad ražošanas elementārfaktors – darbs. Līdz ar to pētījumi attiecas uz cilvēka fizisko, garīgo un dvēseles spēku, kas iesaistīti veicamajā darbā. Uzņēmumā ieguldīto darbu ietekmē vairāki faktori. No vienas puses tas atkarīgs no strādājošo darbaspējām, bet no otras – ir svarīgi, kā tiek izmantots esošo spēju potenciāls.
Darba resursi ir visi darba spējīgajā vecumā esošie iedzīvotāji, kas nodarbināti vai arī meklē darbu.
Visā pasaulē un arī Latvijā mūsdienās notiek ievērojamas pārmaiņas darba resursu sadalē. Tehnoloģijas attīstība ir noteikusi nepieciešamību pēc augsti kvalificēta darbaspēka, kas prot izmantot jaunākos tehnikas sasniegumus, spēj sazināties vismaz vienā vai pat vairākās svešvalodās, spēj ātri un adekvāti darboties dažādās situācijās. Šīs parādības nosaka lielo profesionālās un akadēmiskās izglītības nozīmi, lai spētu konkurēt darba tirgū.
Domājot par savu nākotni, profesijas izvēli, izglītošanās iespējām un to, cik pieprasīts katrs no mums būs darba tirgū, šie faktori ir jāņem vērā.…