Savā darba pieredzes laikā varu salīdzināt vairākas darba vietas. Esmu pastrādājusi gan veikalos par pārdevēju, gan tirdzniecības jomā kā tirdzniecības pārstāve. Šajās darba vietās nebiju motivēta ilgstoši strādāt, no vadības puses nebija nekādu atzinību, nekādu atsauksmju, pat atalgojums nebija tā vērts, lai turpinātu darbību. Mazliet savādāk bija uzņēmumā, kurā strādāju kā tirdzniecības pārstāve, jo šajā gadījumā atalgojums bija atkarīgs no pašas veikuma un attieksmes pret darbu. Darbs kā tāds bija interesants, tikai trūka motivācijas, lai darbotos tālāk tikai viena iemesla dēļ – nebija izstrādāta pareiza darbības koncepcija, lai es kā darbinieks spētu sasniegt gan savus uzstādītos mērķus, gan uzņēmuma mērķus. Pat pēc ieteikumiem, netika domāts par koncepcijas pārskatīšanu, viņus neinteresēja zemāka slāņa darbinieku ieteikumi. Taču vienīgi un tikai mēs – pārstāvji varējām praktiski izbaudīt šķēršļus ar kuriem nebija iespējams cīnīties. Tātad, lūk, vēl kāds piemērs, ko varētu saukt par vienu no svarīgiem faktoriem – motivācija – darbinieka ( zemāka slāņa, praktiski darbojošos ) ieteikumu uzklausīšana un kopīga izvērtēšana.
Ilgu laiku strādāju uzņēmumos, kas saistīti ar tūrisma nozari, arī pamatizglītība ir tūrisma uzņēmuma vadītāja. Esmu ar šo nozari saistīta ne tikai praktiski, bet arī dvēseliski – ļoti interesanti, varētu pat teikt, ka šeit darbs apvienojas ar sirdslietu. Darbs bija privātuzņēmumos. …