IEVADS
Latvijas jaunais Darba likums, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā, pauž valdības apņemšanos izveidot efektīvu, modernu un veiksmīgu cilvēku resursu vadīšanas praksi, kura vienlīdz atbalstīs gan lielo, gan mazo uzņēmēju, gan darbinieku intereses. Darba likuma galvenais mērķis ir nodrošināt visaptverošu juridisko struktūru darba devēju un darbinieku attiecībās. Lai gūtu nelielu ieskatu, ko darba ņēmējam dod jaunais darba likums, skatīt 1. pielikumā. Darba likums arī saskaņo Latvijas darba likumdošanu ar ES noteikumu un direktīvu prasībām.
Savā kursa darbā es pievērsīšos darba tiesību avotiem, kas regulē darbinieku tiesības un pienākumus, to tiesisko regulējumu. Vispirms vajadzētu noskaidrot, kādas tad ir visas šo pieminēto vārdu definīcijas. Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā, varam noskaidrot, ka darba ņēmējs jeb darbinieks ir cilvēks, kas strādā (kādā iestādē, uzņēmumā), cilvēks, kas darbojas kādā (tautas saimniecības, kultūras u.c.) nozarē . Līgums definējās kā vienošanās (parasti rakstveida) par savstarpējām saistībām, no kura atkal izriet, kas tad ir savstarpējās saistības . Savstarpējs, tas ir tāds, kas notiek, iedarbojoties vienam uz otru, citam uz citu (par diviem vai vairākiem cilvēkiem, priekšmetiem), un saistības definējas kā pienākums, ko kāda persona brīvprātīgi uzņēmusies izpildīt . Savukārt no šī skaidrojuma mēs varam izskaidrot, kas tad ir pienākums. Definēt to var kā darbību, rīcību, izturēšanos, ko nosaka tiesiskas vai morālas normas. Savukārt tiesības skaidrojamas kā ar likumu aizsargātas un nodrošinātas iespējas. Izskaidrojot katra termina nozīmi, mēs labāk varam saprast, kas tad īsti ir darbinieka tiesības un pienākumi, kas tad arī ir mana kursa darba mērķis - izzināt darbinieku tiesības un pienākumus, kuri ir minēti Darba likuma (turpmāk tekstā – DL) 22.-24. nodaļā un citos manā darbā minētajos normatīvajos aktos. Neskatoties tikai uz likumiem, attiecībā uz šo tēmu, es apkopošu arī citos avotos minēto informāciju par darbinieku tiesībām un pienākumiem, tādejādi arī apkopjot šo tiesību un pienākumu likumsakarības vispārīgi. Mūsdienās darbinieku ir daudz, un atkarīgi no darbavietas ir arī jāpilda savi pienākumi. Galvenais ir zināt visus likumus attiecībā uz darba tiesībām, lai zinātu kādas ir darba ņēmēja tiesības attiecībā uz darba devēju un otrādi-darba devējam uz darbinieku, jo darba likums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, neskatoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, vecumu, reliģisko, politisko vai cita veida pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, ģimenes vai mantisko stāvokli, kā arī citiem apstākļiem. Nākamā lieta, kur jāievēro vienlīdzīgs tiesību princips ir darba sludinājumi, kuros nedrīkst noteikt prasības attiecībā uz dzimumu, ja vien tas nav attiecīgā darba pamatots priekšnosacījums vai mērķis. Līdzīgā veidā, nedrīkst minēt vecuma ierobežojumus, ja vien ar likumu nav aizliegts noteikta vecuma personām veikt attiecīgo darbu. Tāds pats princips ir jāievēro arī darba intervijās, to ir daudz veidu, bet tajās nedrīkst uzdot diskriminējošus jautājumus, it īpaši par ģimenes stāvokli un ģimenes pieauguma plānošanu, piederību pie kādas politiskās partijas, reliģisko pārliecību un citiem apstākļiem. Šīs dažas minētās darba likuma iezīmes ir pats sākums labam darbam, labām darbinieka attiecībām ar darba devēju.
Mana kursa darba mērķis ir izskatīt darba attiecības procesu no tā brīža, kad tiek noslēgts darba līgums, kādas ir darbinieku tiesības un kādi ir pienākumi attiecībā pret darba devēju, pret savu darbu.
1. DARBA TIESĪBU AVOTI, KAS NOSAKA DARBINIEKA TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS
1.1.Darba līgums
Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Darbinieku tiesības un pienākumus nosaka ne tikai Darba likums (turpmāk tekstā DL), bet arī citi likumi un normatīvie akti. Šeit varētu pieskaitīt starptautisko cilvēktiesību deklarāciju, civillikumu, konkrēti saistību tiesības 15. nodaļu, administratīvā procesa likumu attiecībā uz termiņiem, obligātā militārā dienesta likuma 36. un 37. pantu, maternitātes un slimnīcas apdrošināšanas likumu. Darbinieku vienlīdzīgās tiesības regulē starptautiskie tiesību avoti, kā Eiropas Kopienas līguma 141. pants, Eiropas Padomes direktīva Nr. 200/43 par vienādas attieksmes principu ieviešanu neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, direktīva Nr. 00/78, kur ir vispārīgie principi vienādai attieksmei uz nodarbinātību un profesiju, kā arī sava nozīme ir Eiropas Savienības hartai par pamattiesībām. Liela nozīme ir Saeimas 2001. gada 20. jūnijā pieņemtajam Darba aizsardzības likumam, kurš stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī un kura mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā. Tāpat ne mazāk svarīga nozīme ir Saeimas 2002. gada 26. septembrī pieņemtajam Darba strīdu likumam, kurš stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī un kura mērķis savukārt ir nodrošināt darba strīdu taisnīgu un ātru izšķiršanu, nosakot darba strīdu izšķiršanas institūcijas un darba strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību. Un par nenodarbinātām personām Saeima 2002. gada 9. maijā ir pieņēmusi un 2002. gada 1. jūlijā ir stājies spēkā Bezdarbnieku un darba meklētāju likums, kura mērķis ir izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū. Un ir vēl daudz darba tiesībām atbilstošo likumu, kas gan vairāk attiecināmi uz darba devēju tiesībām un pienākumiem. Ir arī daudz Ministru kabineta ( turpmāk tekstā MK) noteikumi, kā, piemēram, MK noteikumi Nr. 284 par Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē, Nr. 205 par kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi, Nr. 206 par noteikumiem par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, kā arī daudzi citi MK noteikumi.
…
