Motivācija ir mudinājums, ierosme, kas izraisa organisma aktivitāti un nosaka etās virzību uz kāda mērķa sasniegšanu.
Motivācija regulē kā fiziskās, tā psihiskās aktivitātes uzsākšanu, veikšanu un uzturēšanu.
Spēcīgi motivēts cilvēks var pārvarēt daudzas grūtības, lai sasniegtu iecerēto. Par motivācijas spēku liecina mērķtiecīgi virzīta, ilgstoša darbība, kurā ieguldītas lielas pūles, izmantotas esošās prasmes un apgūtas jaunās prasmes.
Motivāciju veidi
Runājot par motivāciju, noteikti jāmin divi nozīmīgi faktori, kas iespaido cilvēka darbību, t.i., ārējā un iekšējā motivācija. Ārējā motivācija( ārējais kontroles lotuss ) balstās uz ārējiem pamudinošiem apstākļiem, tādiem kā citu cilvēku uzvedība, apbalvojums vai sods, apkārtējo cilvēku vērtējums un reakcijas konkrētajā situācijā. Ārējās motivācijas piemērs – skolēns sāk kārtīgi pildīt mājas darbus, jo viņam apsolīts piedžeris, magnetafons u.tml. Tātad ārējā motivācija balstās uz apbalvojumiem, sodiem u.c., kas vai nu veicina vēlamo uzvedību, vai bremzē nevēlamo.
Iekšējās motivācijas gadījumā uzvedību nosaka personības ieinteresība pašā dabībā, aktivitātē. Cilvēks veic kādu darbību pašas darbības dēļ, nevis lai sasniegtu kādus ārējus apbalvojumus.
Izdarot salīdzinājumu, kā ārējā un iekšējā motivācija ietekmē uzvedību un psihiskos procesus varam kostotēt, ka
Ārēji motivēta uzvedība izzūd, ja izzūd ārējais pastiprinājums;
Iekšēji motivēta uzvedība var turpināties arī bez apbalvojuma. …