Uzņēmuma iekšējais mārketings ir diezgan augstā līmenī – vismaz skatoties no tā punkta, ka uzņemšanas daļā viesi vienmēr tiek sagaidīti laipni un viesmīlīgi, atstājot vislabako iespaidu – administrācija, kas ir arī viesnīcas „seja”, rada iespaidu, kad uzņēmumā ir draudzīga vide, apmierināti darbinieki, to attieksme pret viesiem ir profesionāla, radot individuālu pieeju katram. Vai tas nozīmē, ka darbinieki patiešām jūtās apmierināti, vai arī tas ir saistīts ar to, ka dotajā brīdī cilvēkiem ir ļoti nepieciešams darbs un daudzi baidās, ka viņi to var pazaudēt, darba autore nevar atbildēt. Katrā gadījumā ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju Latvijā, uzņēmējiem tas nospēlē pat par labu. Jo sanāk, ka bez īpašām pūlem – uzņēmējs iegūst kvalificētu un labi strādājošu personālu...
Piesaistot darbiniekus uzņēmumā, lielu lomu spēlē jau esošo darbinieku piedāvātie kandidāti. To var secināt kaut vai pēc tā, ka lielākā daļa personāla ir savā starpā jau iepriekš bijuši pazīstami. Šim uzņēmumam tas strādā divejādi. No vienas puse, vadoties pēc tā, ka viesnīcas iekšējajā politikā darbinieku, to skaitā arī vadītāju starpā it kā valda uzticība, tad tas ir pozitīvi. Ja ir uzticība savam darbiniekam, tad būtībā nav pamata domāt, ka tas pieaicinās darbam negodīgu, slinku vai nespējīgu darbinieku, tieši preteji, tas ir drošāk, nekā pieņemt darbā svešu cilvēku no malas. Taču vērojot no darbinieku attiecību aspekta – tas vairs nav tik pozitīvi – jo ar sev tuviem cilvēkiem biežāk notiek strīdi un nesaprašanās, jo cilvēks, kurš iepriekš tika sastapts ārpus darba, tagad ir arī darbā – sastapšanās diena dienā. Saistībā ar šo ir dzīvs piemērs. Viesnīcā strādā 2 istabenes – māsīcas – vien otru ir iekārtojusi šajā darbā. Viņām radās strīds, kas nav bijis saistībā ar darbu. Taču esot darbā, konflikta situācija nekur nepazūd – tas atstāj iesapidu uz darba kvalitātes izpildi – kā arī ietekmē kopējo saimnieciskā dienesta darbību. Kolektīvs ir sadalījies it kā 2 frontēs – kā jau tas parasti notiek, it īpaši sieviešu darba lokā, viena daļa ir vienas māsīcas pusē un otra otras. Visam kopējam viesnīcas personālam tas ir zināms, arī vadībai, taču nesaprotamu iemeslu dēļ, šī situācija netiek risināta. Protams, ka ar varu kā bērnudārzā nevienu nevar piespiest izlabot attiecības – taču, pēc autores domām, vadībai vajadzētu ietekmēt to, lai darba laikā personīgās nesaskaņas tiktu noliktas malā.…
