Darbinieku izdegšanas riski un to risinājumi efektīvai personālvadībai

Secinājumi
1. Emocionālās izdegšanas sindroms ir garīgā un fiziska spēka izsīkums, kas rodas patstāvīgas emocionālās spriedzes rezultātā, riska grupā iekļaujot jaunos skolotājus 19-25 gadu vecumā un skolotājus, kuri aptver posmu ap pusmūža krīzi 30-50 gadu vecuma posmā;
2. EIS pazīmes var izpausties gan individuālos darbiniekos, gan visa kolektīvā kopumā. Jebkurā gadījumā pamanot tādas tendences kā bieža darbinieku maiņa, konflikti kolektīva, pazeminātas darbspējas un starppersonā sadarbības trūkums ir signāli, kad vadītājam ir jāsāk domāt par EIS atbalsta pasākumiem visa kolektīva ietvaros;
3. Skolotājs ir pakļauts ciešai saskarsmei ar dažādu vecumposma cilvēkiem un viņu atšķirīgajām ambīcijām, kolēģu- priekšnieku ambīcijām, skolēnu- vecāki ambīcijām, tādējādi bieži rodas neapmierinātība ar savu darbu, jo visiem izdabāt nav iespējams;
4. M.P. Leiters izdala 6 ietekmējošākos cēloņus, kas var izraisīt EIS darbiniekiem: darba pārslodze, vadības kontrole un stāšanās pretim darbinieka inovācijām, atalgojums par darbu, savstarpējās attiecības ar kolēģiem, izpratne par taisnīgumu darbā, vērtību konflikts darba vietā;
5. Autore uzskata, ka iestādes vadītājam ir jāinformē darbinieki par EIS cēloņiem, sekām, pazīmēm un iespējamajiem risinājumiem, jānodrošina profesionālais atbalsts darbiniekiem, jānoskaidro reālo pienākumu apjoms un darbinieku iespējamā pārslodze, jāzina savu darbinieku sasniegumu privātajā dzīvē un jāuzsver, ka tie ir tikpat svarīgi panākumi ka profesionālajā dzīvē, jāveic kolektīva saliedēšanās pasākumi balstoties uz darbinieku subjektīvajām interesēm, nevis formāliem pasākumiem, jānodrošina speciāli atbalsta pasākumi jaunajiem darbiniekiem, kuri atrodas riska zonā EIS izplatības ziņā;
…