Darbinieka civiltiesiskā atbildība

Visu zaudējumu atlīdzības ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no darbinieka izmaksājamās mēneša darba samaksas. Kā arī darbiniekam saglabājama minimālā darba alga. Arī šī ir atkāpe no Civilprocesa likuma, jo saskaņā ar Civilprocesa likumu, no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem drīkst izdarīt ieturējumus 30 procentu apmērā. Gan Civilprocesa likums, gan Darba likums paredz izņēmumus, kad ieturējumu apjoms drīkst sasniegt 50 procentus no izmaksājamās darba samaksas, taču tie neattiecas uz zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.
Saskaņā ar Darba likuma 89. pantu, ja darba devējs piekrīt, darbinieks zaudējumus var atlīdzināt ne tikai naudā, bet arī nododot līdzvērtīgu lietu vai izlabojot bojājumus. Tiesību aizskārumu seku novēršanai ar šādiem līdzekļiem ir nepieciešama darba devēja piekrišana. Tā kā arī jaunā saistība (zaudējumu atlīdzināšanas pienākums) ir privāttiesiska pēc savas dabas, tad uz to ir attiecināmi visi privāto tiesību principi – tajā skaitā arī privātautonomijas princips, kas paredz personas brīvību nodibinot tiesiskās attiecības ar konkrētu saturu. Ja abi saistību dalībnieki vienojas grozīt neattaisnojamas darbības rezultātā radīto saistību, tad viņiem uz to ir tiesības. Darba devējs ar darbinieku var vienoties arī par to, ka zaudējumu atlīdzināšanas pienākums konkrētajā situācijā negulstas uz darbinieku, tādējādi atbrīvojot viņu no saistības. Šī iemesla dēļ Darba likuma 89. pants zaudē tā nozīmi visā darba tiesību sistēmā.
…