2.3. Latvijas Žurnālistu savienības ētikas kodekss
„Latvijas Žurnālistu savienības ētikas kodekss” pieņemts „Latvijas Žurnālistu savienības” konferencē 1992. gada 28. aprīlī.
Galvenā redaktora atbildība ietilpst patiesas informācijas izplatīšanā. Kā noteikts likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", redaktors ir atbildīgs par laikrakstā, žurnālā, TV vai radio raidījumā sniegto informāciju un tās interpretāciju. Redaktoram jānodrošina precīzas un korektas informācijas plūsma, kā arī brīva izteikto viedokļu apmaiņa. Tā pat arī redaktoram vai redaktoru grupai jārīkojas neatkarīgi no kādas personas vai grupas interesēm. Žurnālistam jāizvairās izmantot anonīmus avotus publicētajos materiālos. Atsaucoties uz anonīmu avotu, žurnālists uzņemas atbildību par informācijas patiesumu un iespēju robežās paskaidro anonimitātes iemeslu. Ja žurnālists pārkāpj likumu un izpauž nepublicējamo informāciju, kas definēt likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. pantā, tad žurnālistam jāatbild par pārkāpumiem Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Šī paša likuma 29. pantā ir arī definēti gadījumi, kad žurnālists tiek atbrīvots no atbildības un tie ir gadījumi, kad ziņas satur:
1) oficiālus valsts varas un pārvaldes institūciju dokumentus, politisko un sabiedrisko organizāciju paziņojumus,
2) oficiālus informācijas aģentūru ziņojumus,
3) amatpersonu publikācijas.
Secinājumi
1. Kopējo darbinieku atbildību definē „Darba likums”, tomēr ir profesijas, kur pastāv sava specifiska atbildība, tad tā tiek definēta specializētajos šīs nozares dokumentos un profesionālās ētikas kodeksos.
2. Darba likumā definētā atbildība attiecas uz darba devēja un tā īpašuma aizsardzību, savukārt profesionālās ētikas kodeksi ir vērsti uz atbildību pret sabiedrību un profesiju kopumā.
3. Katrā nozarē ir arī savi normatīvie akti, kuri paredz atbildību par šo likumu un pieņemto normu pārkāpšanu.
4. Darba devējam der ŗūpīgi pārdomāt un iekļaut sadaļu par darbinieka atbildību darba līgumā vai arī izstrādāt atsevišķu dokumentu par darbinieka materiālo atbildību, jo tas piešķir un definē robežas un noteiktu kārtību darba vietā.
…
