Ekonomika kā zinātne māca ekonomēt, t.i., iegūt visvairāk no tā, kas mums ir. Indivīdiem tas nozīmē izmantot savas iespējas un savus ienākumus tā, lai gūtu vislielāko apmierinājumu vai ieguvumu. Sabiedrībai kopumā tas nozīmē izmantot cilvēku prasmi un enerģiju, zemi, ēkas un iekārtas, un citus ekonomiskas resursus tā, lai sasniegtu iespējami augstāku dzīves līmeni.
Mūsdienu ekonomikā par svarīgāko resursu veidu tiek uzskatīts cilvēku resurss jeb darba resurss – visi iedzīvotāji darbspējīgā vecumā (Latvijā no 15 – pensijas gadiem), jo prece, ko var pirkt konkrētajā ražošanas tirgū varbūt vai nu darbaspēks vai arī darba rezultāts – prece vai pakalpojums. Valsts iedzīvotāji tiek iedalīti divās grupās: ekonomiski aktīvie iedzīvotāji un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veido abu dzimumu personas, kas ir nodarbinātas vai arī aktīvi meklē darbu. Darbaspēka tirgus ir ļoti plašs, jo tajā tiek piedāvātas un ir pieprasītas dažādu specializāciju un kvalifikāciju darbaspējas, piemēram, arī personas, kas dien armijā.
Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma rezultāti par darbaspēka tirgu 2007.gada 3.ceturksnī liecina, ka Latvijā vairāk nekā puse no 1201,5 tūkst. jeb 66,6% vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi, pie kam vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,6%, bet sieviešu – 60,5,1%.
Ar katru gadu nodarbinātības līmenis Latvijā aug. Pēdējo trīs gadu laikā (2004-2006) nodarbinātības līmenis ir palielinājies par 4,5 procentpunktiem. 2003. gadā nodarbinātības līmenis Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo bija par 1,1 procentpunktu zemāks, bet 2006. gadā tas to pārsniedza par 1,6 procentpunktiem. 2007.gada 3.ceturkšņa noslēguma apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1130,8 tūkst. cilvēku (62,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem) tas ir par 29,5 tūkst. cilvēku vairāk nekā 2006.gada noslēgumā.
…