SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka Latvijas tautsaimniecības attīstības procesā darba tirgus struktūra dinamiski mainās ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, radot disproporcijas starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu tautsaimniecības sektoros, kas izraisa virkni problēmu valsts nodarbinātības un sociālās attīstības programmu īstenošanā. Tomēr pastāv ekonomiskā izaugsme – darba atalgojums un IKP palielinās, savukārt bezdarbnieku skaits samazinās katru gadu.
• Jāsecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā nemitīgi sarūk, īpaši strauji samazinās darbspējīgo cilvēku skaits, kā arī turpinās sabiedrības novecošanās. Ļoti nelabvēlīgi darbaspēka kvalitatīvo sastāvu un attīstību ietekmē straujā jaunāko vecuma grupu pārstāvju skaita samazināšanās. Viss tas rada demogrāfiskus, sociālus un ekonomiskus draudus, un liek izvērtēt nepieciešamos soļus situācijas uzlabošanai.
• Jāsecina, ka darbaspēka situācija Latvijas reģionos nav vienmērīga, Visvairāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir Rīgas reģionā.
• Jāsecina, ka Rīgas, Vidzemes, Zemgales reģionā vērojama tendence, ka samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, bet pieaug nodarbināto personu skaits.
• Jāsecina, ka Vidzemes un Pierīgas reģionā pēdējos gados ir piedzīvotas relatīvi nelielas pārmaiņas darbaspēka sfērā, ja salīdzina ar citiem reģioniem.
• Jāsecina, ka Rīgas reģionā ir vismazākais bezdarba rādītājs, bet vislielākais bezdarba rādītājs saglabājas Latgales reģionā.
• Jāsecina, ka Latgalē samazinās ne vien ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (kā citviet Latvijā), bet arī nodarbināto iedzīvotāju skaits.
…