Ievads
Kursa darbā tiks apskatīti likumi un prasības, kas jāievēro attiecībā uz darba laiku un darba aizsardzību. Darba laika plānošana un darba aizsardzība ir neatņemama sastāvdaļa darba organizēšanā.
Šo likumu ievērošana ir svarīga jebkurai organizācijai, lai darbinieki un darba devēji justos droši un zinātu savas tiesības un pienākumus.
Darba mērķis ir iepazīties ar darba laika un aizsardzības prasībām, kas jāievēro uzņēmumam un salīdzināt, kā šīs prasības tiek realizētas uzņēmumā SIA „Ogres nami”.
Lai īstenotu darba mērķi, autore izvirza šādus uzdevumus:
1)Noskaidrot, kāda ir SIA „Ogres nami” darba kārtība un vai darbinieki un darba devēji ir informēti par darba aizsardzību un darba aizsardzības līdzekļiem.
2)Cik bieži un kādas instruktāžas tiek sniegtas darbiniekiem, un vai tiek ievēroti darba likumā noteiktie darba un atpūtas laiki.
3)Izstrādāt rekomendācijas darba vides uzlabošanai un pilnveidošanai SIA „Ogres nami”
Darba analīzei tiks izmantota anketēšanas metode. Autore veiks anketēšanu SIA „Ogres nami”, lai rastu atbildes uz darba uzdevumu un sīkāk uzzinātu par uzņēmuma darba aizsardzību, darbiniekiem, darba laiku un riskiem, ar kuriem saskaras darbinieki.
1.Darba laika plānošanā izvirzītās normatīvu prasības
1.1. Darba laiks darba likuma izpratnē
Darba laiks ir viens no darba apstākļu nozīmīgiem aspektiem, kam ir tieša ietekme uz ikdienas dzīvi.
Darba laika jēdziens formulēts „Par darba laiku ir uzskatāms laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā.1”
Darba likums paredz trīs darba laika veidus atkarībā no darba laika ilguma – normālo, normālo saīsināto un nepilno darba laiku. Tāpat atsevišķi tiek izdalīts virsstundu un nakts darbs.2
Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā. Darba laikā ieskaita gan aktīvo, gan pasīvo darba laiku, t. i., laiku, kad darbinieks nav veicis darbu, bet ir atradies darba devēja rīcībā. Piemēram, vilcienu apkalpes darbiniekiem dara laikā tiek ieskaitīts arī laiks, ko viņi pavada ceļā no patstāvīgās darba vietas līdz vilciena saņemšanas punktam.3
Nostrādāto stundu skaits un to sadale var tieši ietekmēt ne tikai darba dzīves kvalitāti, bet arī dzīvi ārpus darba, jo brīvā laika sadale ir domāta atpūtai, ģimenes un sabiedriskajai dzīvei; tas ir viens no elementiem, kas nosaka darbinieku labklājību, bet no otras puses, uzņēmumam darba laiks ir peļņas, ražošanas izmaksu, aprīkojuma jaudas optimālas izmantošanas un efektivitātes faktors.
Mūsdienās darba laiks kļūst par uzņēmumu organizācijas fundamentālu sastāvdaļu, un līdz ar to par sociālā dialoga nozīmīgu dimensiju, kurš nepārtraukti jāattīsta un jāpiemēro dažādu situāciju un kolektīvu sociālajām vajadzībām. 1…